ATBILDĪGA INVESTĪCIJU BANKA

PAR MUMS

Aktualitātes

Iknedēļas finanšu tirgus pārskats 12.10.-18.10.

  Konstantīns Goluzins, CFA Aktīvu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Tālr.: (+371) 6700 0456 E-pasts: trust@bib.eu SKATĪT LINKEDIN PROFILU   Pagājušās nedēļas galvenie notikumi Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) izpilddirektore Kristalina Georgieva aicina kreditorus rīkoties izlēmīgi, lai atrisinātu nabadzīgo valstu parādu problēmu koronavīrusa pandēmijas laikā. Kristalina Georgieva izteicās, ka mēs joprojām “pērkam laiku”, taču mēs esam spiesti saskarties ar realitāti, ka priekšā vajadzīga daudz izlēmīgāka rīcība. Pēc viņas teiktā, ir nekavējoties jāsāk sarunas par to valstu parāda pārstrukturēšanu, kurām tas nepieciešams. Viņa brīdināja, ka 2021. gadā pasaules parāda līmenis sasniegs 100% no IKP un valstu saistību neizpildes negatīvā ietekme varētu ātri izplatīties. Aprīlī G20 pasaules nabadzīgākajām valstīm piešķīra tiesības līdz šī gada beigām pārtraukt valsts ārējā parāda maksājumus, ieskaitot to apkalpošanu. Šādi atbrīvotajiem vairāk nekā 20 miljardiem ASV dolāru vajadzētu tikt atbrīvotiem cīņai pret koronavīrusa pandēmiju. 14. oktobrī G20 valstis vienojās pagarināt šo moratoriju vēl uz sešiem mēnešiem. Saskaņā ar jaunāko SVF prognozi, šogad pasaules ekonomika piedzīvos ievērojamu kritumu, gandrīz par 4,4%, bet nākamgad tā atjaunosies un augs par 5,2%. Ekonomikas dati ASV. Patēriņa cenu indekss septembrī salīdzinājumā ar augustu pieauga par 0,2%, bet gada inflācijas līmenis bija 1,4%. Pamata inflācijas pieaugums, neieskaitot pārtikas preces un energoresursus, septembrī sasniedza 1,7% gada griezumā. Sākotnējo pieteikumu skaits bezdarbnieka pabalstam par nedēļu tika reģistrēts 898 tūkstošu apmērā, kas ir par 43 tūkstošiem vairāk nekā iepriekšējā nedēļā un par 63 tūkstošiem vairāk, nekā prognozēja analītiķi. Mazumtirdzniecības apjoms septembrī salīdzinājumā ar augustu pieauga par 1,9%, savukārt mazumtirdzniecības apgrozījums bija paredzēts par 0,7%. Savukārt, izslēdzot no rādītāja datus par benzīna un automašīnu tirdzniecību, mazumtirdzniecības apjoms septembrī tajā pašā periodā pieauga tikai par 1,5%. Eiro zona. Patēriņa cenu indekss septembrī salīdzinājumā ar augustu pieauga par 0,1%, savukārt gada inflācija bija negatīva un sastādīja -0,3%. Pamata inflācijas pieaugums, neieskaitot pārtikas preces un energoresursus, septembrī sasniedza 0,2% gada griezumā. Rūpnieciskā ražošana augustā salīdzinājumā ar jūliju palielinājās par 0,7%. Savukārt rūpniecības apjomu kritums gada izteiksmē bija 7,2%. Ķīna. Patēriņa cenu indekss septembrī salīdzinājumā ar augustu pieauga par 0,2%, bet gada inflācijas līmenis bija 1,7%. Tirdzniecības bilances pārpalikums septembrī sastādīja 37 miljardi USD. Eksporta pieaugums septembrī sastādīja 9.9%, savukārt imports septembrī pieauga par 13.2%. Svarīgākie šīs nedēļas notikumi Pirmdien Ķīnai ir jāpaziņo par daudziem ekonomikas datiem, tostarp IKP pieaugumu trešajā ceturksnī, rūpniecisko ražošanu, mazumtirdzniecību un bezdarba līmeni septembrī. Trešdien ASV ziņos par nedēļas naftas rezervju izmaiņām. Ceturtdien ASV atklās sākotnējo pieteikumu skaitu bezdarbnieka pabalstiem par nedēļu, kā arī norisināsies pēdējās oficiālās Trampa un Baidena debates pirms 3. novembra vēlēšanām. Piektdien Eiro zonā un ASV tiks publicēts oktobra biznesa sektora stāvokļa primārais novērtējums. Šeit sniegtajai informācijai ir informatīvs raksturs, tā nevar tikt uzskatīta par piedāvājumu vai ieteikumu pirkt, turēt vai pārdot vērtspapīrus, vai par ieguldījumu ieteikumu, ieguldījumu pētījumu vai ieguldījumu konsultāciju vai par ieteikumu uzticēt jūsu aktīvu pārvaldīšanu noteiktajam ieguldījumu pārvaldniekam. Klients pilnībā apzinās un uzņemas visus riskus, kas saistīti ar ieguldījumiem. Šo informāciju ir sagatavojusi AS Baltic International Bank.

Klientu apkalpošana

Cienījamie klienti! Sakarā ar pieaugošo saslimstību ar Covid-19, Banka, rūpējoties par Jūsu drošību un darbinieku veselību, informē, ka sākot ar pirmdienu, 12. oktobri, klienti Bankas telpās Grēcinieku ielā 6, tiks apkalpoti pēc iepriekšēja pieraksta. Lūdzam būt saprotošiem un vizīti Bankā pieteikt savlaicīgi! Aicinām pēc iespējas Bankas pakalpojumus izmantot attālināti! Jautājumu gadījumā lūdzam zvanīt +371 67000444 vai sazināties ar savu privātbaņķieri!

Eksperti diskutēs par ilgtspējīgām finansēm klimata pārmaiņu mazināšanai

2. oktobrī plkst. 11.00 tiešraidē notiks ekspertu diskusija “Ilgtspējīgs finansējums klimatneitrālai Eiropai” par ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanu un finanšu risinājumiem klimata pārmaiņu mazināšanai. Aicinām sekot līdzi tiešraides diskusijai un skatītāji savus jautājumus ekspertiem varēs uzdot sli.do, kods: #Asociacija.  Pasākumu atklās Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, Eiropas Investīciju bankas viceprezidents Ambroāzs Fajolle (Ambroise Fayolle), Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja Santa Purgaile un Finance Norway izpilddirektors Idars Kreicers (Idar Kreutzer). Savukārt paneļdiskusijā piedalīsies Citadele bankas meitas uzņēmuma “CBL Asset Management” valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis, “Baltic International Bank” valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats, Swedbank Ilgtspējas attīstības vadītāja Latvijā Adriana Kauliņa, finanšu institūcijas “Altum” valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja Santa Purgaile. Pasākumu moderēs Sanita Bajāre, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja, savukārt diskusiju -  Ieva Tetere, SEB bankas valdes priekšsēdētāja, Finanšu nozares asociācijas Padomes priekšsēdētāja. Eiropas “zaļais kurss” paredz pārveidot Eiropu par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu, padarot ekonomiku ilgtspējīgu un uzlabojot cilvēku dzīves kvalitāti. Eksperti diskusijā runās par to,  kā “zaļais kurss” ietekmēs monetāro politiku, tirgus un ekonomikas struktūru, kā arī uzņēmumu konkurētspēju kopumā, kādi ir svarīgākie izaicinājumi, ar kuriem saskarsimies vidējā termiņā, kā arī “zaļā kursa” sniegtās iespējas. Diskusijā tiks apspriesta arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas loma, finanšu ilgtspējas integrācija darbības stratēģijā un iespējamais banku nākotnes regulējums. Tāpat tiks pārrunāta finanšu sektora gatavība un loma ilgtspējīgas politikas ieviešanā, nepieciešamie priekšnoteikumi, lai “zaļā kursa” ieviešana būtu veiksmīga, banku piedāvātie finanšu un pārvaldības risinājumi klimata pārmaiņu mazināšanai, kā arī “zaļā kursa” ietekme uz banku konkurētspēju.  “Ilgtspējīgas finanses ir viena no Finanšu nozares asociācijas prioritātēm. Klimata pārmaiņu mazināšanas vajadzība un ar to saistītās sociālās pārmaiņas sniedz jaunas iespējas ilgtspējīgu finanšu un pārvaldības risinājumu radīšanā. Finanšu nozares uzdevums ir kopīgiem spēkiem veicināt izpratni par šiem jautājumiem, lai palīdzētu finanšu pakalpojumu sniedzējiem izvērtēt un sniegt atbalstu uzņēmējiem un iedzīvotājiem pārejai uz ilgtspējīgu produktu radīšanu un izmantošanu ikdienā,” uzsver Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre. Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks: “Klimata pārmaiņu ierobežošana ir, iespējams, lielākais izaicinājums mūsu dzīves laikā, kas ietekmēs katru no mums un vienlaikus būtiski mainīs ekonomikas struktūru. Manuprāt, ir svarīgi ieklausīties zinātnieku teiktajā -  turpinot dzīvot kā līdz šim, klimata svārstību un dabas katastrofu biežums un nopietnība jau šī gadsimta otrajā pusē būtiski pasliktinās dzīves kvalitāti daudzviet pasaulē - un atbilstoši rīkoties. Ko tad darīt, lai mazinātu šos riskus nākotnē? Pasaules vadošie ekonomisti arvien vairāk ir vienisprātis, ka nepieciešams vienlaikus darboties divos virzienos. Pirmkārt, investēt risinājumos ar zemu oglekļa “pēdas nospiedumu” jeb t.s. zaļajā ekonomikā. Otrkārt, pakāpeniski, bet būtiski palielināt oglekļa izmešu cenu, atspoguļojot klimata pārmaiņas veicinošu darbību negatīvos ārējos efektus to cenā un tādējādi padarot tās dārgākas un mazāk izdevīgas. Ar klimata pārmaiņu ierobežošanu saistītie jautājumi būtiski ietekmēs arī centrālo banku darbību – monetāro politiku, finanšu aktīvu pārvaldību, finanšu stabilitātes jomu, statistikas apkopošanu. Arī finanšu pratības paaugstināšanas projektos noteikti būs jāņem vērā ar zaļo ekonomiku saistītie jautājumi. Latvijas Banka jau šobrīd aktīvi piedalās nākotnes politikas veidošanā gan ECB monetārās politikas stratēģijas izvērtējuma ietvaros, gan darbojoties Finanšu sistēmas ekoloģizācijas tīklā (NGFS – Network for greening the financial system).” Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja Santa Purgaile: “Ilgtspējīga, sociāli atbildīga un labi pārvaldīta finanšu nozare ir Eiropas zaļā kursa virzītājspēks un mēs kā finanšu sektora uzraugs sagaidām, ka finanšu iestādes preventīvi ilgtspējas virzienu integrē savās darbības stratēģijās. Ir skaidrs, ka nākotnes klients ļoti augstu vērtēs ilgtspējīgu, sociāli atbildīgu un zaļi domājošu finanšu nozari. Mūsu lielākais izaicinājums ir šodien paredzēt nākamo paaudžu gaidas un atbilstoši rīkoties, veidojot klimatneitrālu ekonomiku.” Pasākuma darba kārtība: https://ej.uz/cyec

Baltic International Bank pievienojusies Latvijas Jaunuzņēmumu Asociācijai Startin.lv!

Novērtējot jaunuzņēmumu lomu kopējā valsts ekonomikas attīstībā un to, cik būtiski sniegt šim sektoram gan atbalstu, gan perspektīvu, ko sniedz kopīgs darbs jaunuzņēmumu kultūras attīstībā, Baltic International Bank kļuvusi par Asociācijas biedru! “Banka kā partneris un mentors ir ieinteresēts jaunuzņēmumu attīstībā, kā arī tas sasaucas ar Bankas darbības stratēģijas prioritātēm: būt par finanšu partneri maziem un vidējiem Latvijas uzņēmumiem, izmantot un atbalstīt inovatīvus finanšu risinājumus un veicināt kapitāla tirgus attīstību,” atzīmē Dace Dūklava – Kokina, Stratēģiskās un biznesa attīstības pārvaldes vadītāja. Asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Rozenblats, komentējot Baltic International Bank pievienošanos Asociācijai, uzsver: "Latvijas Jaunuzņēmumu asociācija pārstāv vairāk kā 70 jaunuzņēmumus, investorus un citus nozares spēlētājus. Mūsu mērķis ir stiprināt vietējo ekosistēmu, palīdzēt esošiem uzņēmumiem un veicināt jaunu startup veidošanos Latvijā! Mums jau ir izveidojusies veiksmīga sadarbība ar bankām Latvijā un priecājamies, ka to klāstu papildināja Baltic International Bank!" Latvijas Jaunuzņēmumu asociācija apvieno jaunuzņēmumus un to apvienības balstoties uz kopējām vērtībām, nolūkā pārstāvēt vienotas intereses, runāt vienā balsī un izglītot sabiedrību par jaunuzņēmumiem Latvijā.

Pārmaiņas, kas norūda

2020. gada vasara ir noslēgusies uz cerīgas nots – Latvijas ekonomikā vērojamas atgūšanās pazīmes, biznesa aktivitāte aug, ekonomisti saka, ka krīzes zemākais punkts ir aiz muguras. Tiesa, katrā no komentāriem izskan piebilde: “ja vien nebūs otrā vīrusa uzliesmojuma viļņa.” Arī mūsu bankas ikdienā jau dažus mēnešus ir jūtams, ka visdažādāko nozaru uzņēmumi no izdzīvošanas režīma ir atgriezušies pie izaugsmes un attīstības. Kā saka, – esam atgriezušies “trasē”, un atgriezušies spēcīgāki. Daudziem 2020. gada pirmie seši mēneši nav bijis nekāds klusais “gaidīšanas laiks”. Ir daudz paveikts, lai restrukturizētu biznesu, stiprinātu komandu, veidotu jaunus produktus un digitalizētu pārdošanas kanālus. Tas attiecas gan uz mūsu klientiem, gan arī uz mums pašiem – Baltic International Bank. Aug pieprasījums pēc finansējuma Kad jūlija sākumā, kopā ar kolēģiem no Altum un Imprimatur Capital piedalījos diskusijā par uzņēmumu finansēšanu Latvijā, prognozējām, ka šī gada otrās puses galvenajā aktualitāte būs biznesa kreditēšana. Lai bizness varētu atsākt attīstīties, izšķiroša nozīme būs finanšu pieejamībai. Šī prognoze pamazām piepildās. Katru dienu tiekamies ar dažādu nozaru uzņēmumiem, kuri ir gatavi attīstīt savas ieceres. Jaunus kredītus tagad izsniedzam ik nedēļu. Uz pareizā ceļa Manis vadītās bankas stratēģija ir pamatā koncentrēties uz kreditēšanu mazo un vidējo uzņēmumu segmentā, kur saskatām lielu attīstības potenciālu. Šā gada pirmajā pusgadā aizdevumos esam izsnieguši aptuveni piecus miljonus eiro, liela daļa no šī jaunā kredītportfeļa ieguldīta Latvijas ekonomikā. Šobrīd bankas speciālisti analizē un strukturē jaunus potenciālos kreditēšanas darījumus vairāk nekā 10 miljonu eiro apmērā, kurus plānots apstiprināt un izsniegt līdz šī gada beigām.Viktors Bolbats Kopš šī gada otrā ceturkšņa, kad banka atsāka izsniegt kredītus, varam ar gandarījumu novērtēt mūsu stratēģijas pirmos augļus – 2020. gada pirmo pusgadu esam noslēguši ar 273 tūkstošu eiro lielu peļņu. Finansējam nekustamā īpašuma projektus Par jaunumiem kreditēšanā Baltic International Bank. Vasarā kļuvām par partneri un investoru vērienīgā projektā Smilšu ielā 16. Trīs ēku kompleksā pēc renovācijas būs pieejami gan nelieli dzīvokļi, gan plašāki apartamenti. Vecrīga mūsu bankai ir vēsturiski īpaša vieta – te atrodas bankas biroju ēkas, un kopš 2014. gada mēs strādājam paši pie sava biroju un publiski pieejamu ēku kompleksa, rekonstruējot vēsturisko apbūvi Kalēju ielā. Smilšu ielas projekts, kas top sadarbība ar mūsu partneriem, būs īpašs gan unikālā ēkas novietojuma, gan arhitektoniskā risinājuma dēļ. Otrs piemērs – aizdevums 1,2 miljonu eiro apmērā nekustamā īpašuma attīstības projektam Dzirnavu ielā 63. Šis projekts paredz dzīvojamo ēku renovāciju un realizāciju pārdodot un izīrējot mūsdienīgus dzīvokļus.  Latvijas biznesam – iespēju laiks Vērtējot Latvijas uzņēmēju kapacitāti, ir jāņem vērā, ka esam jauna valsts, vietējā kapitāla uzkrāšanās ir sākuma stadijā. Bet kapitāls ir vajadzīgs, jo veiksmīgs Latvijas uzņēmējs ir izteikti ambiciozs cilvēks, kurš sevi ir apliecinājis gan Latvijā, gan ārvalstīs. Biznesa ideju un ambīciju iemiesošanai ir vajadzīga nauda. Te es saskatu vietējo komercbanku iespēju, ka tās kļūst par šo augošo uzņēmumu atbalsta mehānismu. Jāņem vērā arī Covid-19 radītā situācija globālā mērogā – mūsu valsts ir panākusi to, ka esam skarti daudz maz mazākā mērā, nekā t.s. vecā Eiropa, kas nozīmē zināmas priekšrocības arī biznesam. Tas jāizmanto, un īstais laiks ir tieši šobrīd. Pie labām lietām pierodam ātri Par vēl vienu 2020. gada zīmi ir kļuvusi visaptveroša digitalizācija, – tā bija zināmā mērā uzspiesta vīrusa radītās sociālās izolācijas dēļ, taču nu jau ir kļuvusi par ikdienas normu. Labas un ērtas lietas iedzīvojas ātri, tāpēc uzņēmumiem nācās pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Tā sagadījās, ka tieši šajā laikā noslēdzās darbs pie mūsu bankas jaunās digitālo pakalpojumu platformas. Bija unikāla iespēja izmēģināt jauno internetbanku un citus digitālos rīkus tieši tad, kad visā pasaulē runāja par digitālo revolūciju. Ļoti augstu mūsu ieguldīto darbu jau novērtējuši klienti, kuri saskata sev jaunas iespējas un ērtības. Īpaši liels prieks bija saņemt starptautisku novērtējumu – izdevums Global Finance konkursā “Worlds Best Digital Bank Awards 2020” mūs atzina par labāko digitālo banku Latvijā. Uzvara ļauj turpināt konkurenci konkursa otrajā kārtā, Centrālās un Austrumeiropas līmenī (rezultātus uzzināsim oktobrī). ESG kā motivators Ir vēl kāds būtisks aspekts ko vēlos pieminēt runājot par bankas darbu: darbinieku motivācija un pašatdeve, kas visās mūsu darbības jomās – no kreditēšanas un IT risinājumu izstrādes, līdz mārketingam un, protams, bankas vadības komandai. Kad prātoju par šīs īpašās motivācijas cēloņiem, pirmais, kas nāk prātā ir mūsu bankā pirms vairākiem gadiem ieviestā ESG (Environment, Social, Governance) pieeja. Tā visas bankas ikdienas darbības apskata un vērtē caur labas pārvaldības, vides ilgtspējas un sociālo jautājumu prizmu. Tas ir virsmērķis, kas bankas darbiniekus motivē un vieno panākt ko vairāk par savā darba aprakstā minēto. Domāju, ka tieši šī virzība uz lielāku mērķi ir ļāvusi Baltic International Bank jau otro gadu pēc kārtas saņemt augstāko – Platīna – novērtējumu Latvijas Ilgtspējas indeksā. 10 atslēgas, Viktors Bolbats: dzīves principi un atziņas Finanšu pasaule ir izteikti racionāla pasaule, taču tā neaprobežojas ar skaitļiem un cipariem vien. Finanses plašākā kontekstā ir zinātne, kas aptver visu dzīvē notiekošo, skaidro cēloņsakarības un pamato daudzas parādības mūsu ikdienā. Panākumi man nozīmē to, ka esmu radījis kaut ko pozitīvu, kaut ko paliekošu citiem cilvēkiem. Būtiskākās vadītāja īpašības ir empātija, spēja uzņemties atbildību un spēja precīzi komunicēt svarīgas lietas. Cilvēkus ir jāizprot, viņos jāieklausās, ar viņiem jāsadarbojas. Mums visiem amata aprakstos ir kas minēts par atbildību, taču ne visi to spēj patiešām uzņemties un pieņemt lēmumus, kas ir nepatīkami, neērti. Un trešais – komunikācija, informācijas un enerģijas apmaiņa – ir pamatā pilnīgi visam, kas notiek mums apkārt. Ģimenē, bankā, valstī, pasaulē. Ja tevi nesaprot, ir grūti kādu vadīt. Vai izglītībai ir nozīme karjerā? Nozīme tai noteikti ir, taču ne izšķiroša. Noteicošais ir tavas dzīves formula, tavs kodols. Tas gan ir izšķirošs. Labs baņķieris ir cilvēks, kurš ar zināšanām un kompetenci spēj izprast cilvēka problēmu un spēj sniegt tai adekvātu risinājumu. Tas drīzāk ir psihologs, nevis klerks, kas aizpilda kaut kādus papīrus un veic mehāniskas darbības “pēc priekšrakstiem”. To šodien veic roboti. Es tomēr piekrītu šai jau visai nodrāztajai, bet tomēr trāpīgajai atziņai, ka nauda nedod laimi, bet sniedz iespējas. Ja es nebūtu baņķieris, būtu ārsts vai skolotājs. Jo veiksmīgas un piepildītas karjeras pamats ir sniegt kādam labumu. Piemēram, iemācīt cilvēkiem ko noderīgu vai glābt cilvēku veselību. Mana ikdiena, mani sasniegumi ir atkarīgi no cilvēkiem man apkārt. Komanda plašākā izpratnē ir gan mana ģimene, mani tuvākie draugi un, protams, mani darba kolēģi.  Atslēgas vārds te ir un būs uzticēšanās. Spēja uzticēties un spēja iemantot uzticēšanos no citiem. Dažkārt man vaicā, ko tev dod tas, ka esi jaunākais bankas vadītājs Latvijā? Tas, protams, dod mazliet vairāk enerģijas, svaigu skatu, idejas. Arī mazliet vairāk drosmes, iespējams, tāpēc, ka dzīve vēl nav mani pārāk stipri ierobežojusi. Tomēr jāatceras, ka jaunība ir strauji pārejoša kvalitāte. Mana šā brīža prioritāte ir atrast līdzsvaru. Man personīgi un manai komandai. Jo efektivitāte darbā nozīmē to, ka ir jārod aizvien jauni avoti enerģijas papildināšanai.

Baltic International Bank pirmo pusgadu noslēgusi ar peļņu 274 tūkstoši eiro

Baltic International Bank šā gada pirmo pusgadu noslēgusi ar peļņu 274 tūkstošu eiro apmērā. Gada 2. ceturksnī Banka turpinājusi aktīvu darbu, stiprinot savu pozīciju kā vietējā kapitāla banka, uzlabojot pamatdarbības rādītājus, kā arī atjaunojot kreditēšanu. Bankas valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats norāda: “Esmu gandarīts, ka, par spīti izaicinājumu pilnajam laikam pasaules ekonomikā, Baltic International Bank pirmo pusgadu noslēgusi ar peļņu. Būtiski, ka otrajā ceturksnī esam realizējuši mērķi, kāds Bankai bija uzsākot gadu – atjaunot kreditēšanu. Pirmajā pusgadā esam apstiprinājuši kredītus par kopējo summu 5 miljoni eiro, un redzam, ka tieši mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšana, kas ir Baltic International Bank fokuss, ir būtiska kopējās valsts ekonomikas stabilizēšanā. Vietējā kapitāla banku kapacitāte ļauj izprast vietējo uzņēmēju vajadzības un operatīvi reaģēt, nodrošinot nepieciešamos biznesa atbalsta mehānismus vietējiem uzņēmējiem.” Pārskata periodā banka stiprinājusi kapitāla pietiekamības rādītāju, sasniedzot 17,37%, kā arī saglabājusi augstu likviditātes seguma rādītāju – 145% apmērā. 2020. gada 1. pusgadu banka noslēgusi ar šādiem finanšu rezultātiem (dati par koncernu norādīti iekavās): Peļņa: 274 tūkstoši eiro (217 tūkstoši. eiro); Kopējais kapitāla rādītājs: 17,37% (17,09%); Likviditātes seguma rādītājs: 145%; Aktīvi: 201,05 miljoni eiro (200,72 milj. eiro). 2020. gada 30. jūnijā Bankas klientu kopējo līdzekļu apjoms sasniedza 367 miljonus eiro, aktīvu pārvaldīšanā apjoms sasniedzot 70 miljonus eiro (70 milj. eiro). Brokeru apkalpošanā esošo finanšu instrumentu vērtība –132 miljonus eiro (132 milj.eiro). Tīro komisijas ienākumu 2020. gada 2. ceturksnī palielinājās par 0,6% (0,6%) salīdzinājumā ar šo pašu periodu iepriekšējā gadā, veidojot 4,22 miljonus eiro (4,22 milj. eiro) un to īpatsvars pieaudzis līdz 64,6% (64,7%). Bankas augsti likvīdie aktīvi (aktīvi ar investīciju līmeņa reitingu un prasības pret Latvijas Banku) veidoja 108 miljonus eiro (108 milj. eiro) jeb 54% (54 %) no kopējiem aktīviem. Ieguldījumi valsts obligācijās veidoja 15,26 miljonus eiro (15,26 milj. eiro) jeb 8% (8%) no kopējiem aktīviem. Likvīdo aktīvu struktūra ir labi diversificēta: 14% veido obligācijas, 6% veido prasības pret kredītiestādēm, 77% veido prasības pret Latvijas Banku un 3% veido kase. Likviditātes seguma rādītājs (LCR, Liquidity Coverage Ratio) bija 145%. Neto stabila finansējuma rādītājs (NSFR, Net Stable Funding Ratio), kas raksturo stabila finansējuma pieejamību aktīviem un ārpusbilances saistībām, ir sasniedzis 160%. Turpinot Bankas aktīvu kvalitātes uzlabošanas un kapitāla stiprināšanas programmu, 2020. gada 30.jūnijā Bankas pirmā līmeņa kapitāla rādītājs (Tier 1 capital ratio) sasniedza 14,66% (14,33%), kamēr kopējais kapitāla rādītājs (Total Capital Ratio) – 17,37% (17,09%), kas būtiski pārsniedz vispārējā nepieciešamā kapitāla apmēra rādītāja līmeni (Overall capital requirement ratio), kas sastādīja 13.50%. 2020. gada 30. jūnijā Bankas pašu kapitāls bija 21,33 miljoni eiro (20,68 miljoni eiro). Pārskata periodā Banka jau otro gadu pēc kārtas saņēmusi Ilgtspējas indeksa augstāko – Platīna apbalvojumu, apliecinot uzņēmuma darbību atbilstoši ilgtspējas principiem. Platīna kategorija tiek piešķirta uzņēmumiem, kas savā darbībā ir pilnībā integrējuši korporatīvo pārvaldību, un tajos noteikti atbildīgie gan valdes, gan izpildītāju līmenī. “Kļūt par uzvarētājiem Platīna kategorijā jau otro reizi ir pagodinoši, vienlaikus, tas ir apliecinājums, ka ilgtspējas jēdziens Bankas darbā nav tikai īslaicīga parādība, bet gan rūpīgi izvērtēta un realizēta stratēģija atbilstoši ESG principiem. Vides ilgtspējas, labas pārvaldības un sociāla rakstura jautājumi bijuši tie, pie kā esam ilgstoši mērķtiecīgi strādājuši veidojot Baltic Interntional Bank par modernu investīciju banku un ieviešot ESG principus visos darbības līmeņos”, norāda Bankas valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats. Banka, jau tradicionāli, arī šogad, pirmajā pusgadā atbalstījusi Latvijas literatūras gada balvas (LALIGABA) apbalvošanas ceremoniju, kā arī turpinājusi darbu lasīšanas veicināšanas projekta “Bibliotēka” ietvaros. Pirmajā pusgadā Banka arī turpinājusi realizēt Kalēja kvartāla rekonstrukciju, atjaunojot ēku kompleksu starp Kalēju un Vecpilsētas ielām. Baltic International Bank finanšu pārskats par 1. pusgadu pieejams šeit.

Baltic International Bank kļūst par partneri nekustamā īpašuma attīstības projektam Vecrīgā

Baltic International Bank kļuvusi par partneri un investoru vērienīgā nekustamā īpašuma projektā Vecrīgā, Smilšu ielā 16. Projekts tiks realizēts sadarbībā ar partneriem, uzņēmuma SIA A Consulting zīmolu “A&B Apartment Inn Balticum”. Trīs ēku kompleksā, vienā no galvenajām Vecrīgas ielām, pēc renovācijas īrei un iegādei, atkarībā no klientu interesēm un vajadzībām, būs pieejami gan nelieli dzīvokļi, gan plašāki apartamenti. Kā norāda Baltic International Bank valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats: “Nekustamā īpašuma segments, it īpaši – Vecrīgas attīstība- bankai ir tuvs, jo šeit atrodas gan mūsu biroju ēkas, gan strādājam pie Kalēju kvartāla rekonstrukcijas. Vienlaikus, projekts Smilšu ielā 16 būs vēl viens solis Bankas darbībā, partnerībā attīstot šo vecpilsētas daļu un īpašumu, nodrošinot būvniecībā strādājošos ar jaunām darba vietām, kā arī paplašinot un papildinot nekustamā īpašuma tirgu ar kvalitatīvu piedāvājumu. Šis ir ļoti skaists ēku komplekss un, pēc būvniecības darbu veikšanas, varēsim interesentiem piedāvāt atjaunotu, gaumīgu dzīvesvietu tuvu parkam, ar visu nepieciešamo pilsētas infrastruktūru”. Baltic International Bank projekta realizācijā darbosies partnerībā ar uzņēmēju Aleksandru Zindmanu, zīmola “A&B Apartment Inn Balticum” īpašnieku: “Rīgai un Vecrīgai manā dzīvē ir īpaša loma, un priecājos, ka Baltic International Bank ir kļuvis par partneri ar kuru kopā varēsim realizēt darbu pie šī īpašuma renovācijas un rekonstrukcijas. Plānojam, ka pēc darbu noslēguma tirgū būs pieejami dzīvokļi sākot no 27 kvadrātmetriem, kas vairāk būs piemēroti jauniem un ambicioziem cilvēkiem, kuriem tas, iespējams,  būs, pirmais mājoklis, līdz 100 kvadrātmetru plašiem apartamentiem. “ Ēka, pēc rekonstrukcijas, interesentiem būs pieejama 2021. gada nogalē. Baltic International Bank jau aktīvi realizē renovācijas darbus Vecrīgā, starp Kalēju ielu un Vecpilsētas laukumu – Kalēju kvartālā, kur piecu gadu laikā paredzēts investēt 12 miljonus EUR.   [gallery columns="8" link="file" size="large" ids="36870,36864,36867,36873,36879,36861"]

Global Finance atzinis Baltic International Bank par labāko digitālo banku Latvijā

Baltic International Bank atzīta par labāko digitālo banku Latvijā izdevuma “Global Finance” rīkotajā konkursā “Worlds Best Digital Bank Awards 2020”. “Esam gandarīti un pagodināti, ka mūsu darbs ticis novērtēts starptautiskā līmenī! Šī uzvara ir kā vēl viens apliecinājums tam, ka Bankas izvēlētā attīstības stratēģija ir bijusi pareiza, esam radījuši klientiem vajadzīgu produktu. Atzinība, kļūstot par labāko digitālo banku Latvijā ir papildus stimuls turpināt aktīvo darbu pie digitālo pakalpojumu pilnveidošanas, domājot par mūsu klientu interesēm un vajadzībām.” - norāda Jānis Osis, Baltic International Bank Digitālo kanālu attīstības vadītājs. Izvēloties uzvarētāju valsts līmenī, Global Finance sadarbībā ar žūrijas partneriem – kompāniju “Infosys” izvērtēja atbilstību šādām kategorijām: spēcīga klientu piesaistes un apkalpošanas stratēģija, panākumi klientu piesaistīšanā digitālo pakalpojumu izmantošanai, digitālo pakalpojumu lietotāju pieaugums, digitālo produktu klāsta apjoms, pierādījumi par pārbaudāmiem ieguvumiem no digitālajām iniciatīvām, kā arī tīmekļa/ mobilās vietnes dizains un funkcionalitāte. Uzvara konkursa “Worlds Best Digital Bank Awards 2020” pirmajā kārtā, kļūstot par labāko digitālo banku valstī, dod iespēju turpināt dalību konkursa otrajā kārtā, Baltic International Bank pretendējot tikt atzītai par labāko digitālo Banku Centrālajā un Austrumeiropā. Otrās kārtas uzvarētāji tiks paziņoti oktobrī. Baltic International Bank šī gada aprīlī prezentēja jaunu internetbanku piedāvājot uzlabotu funkcionalitāti, ērtāku lietotāja pieredzi, kā arī aktualizētus drošības risinājumus. Baltic International Bank internetbanka ļauj veikt maksājumu parakstīšanu un pieteikumu apstiprināšanu vairākos līmeņos, izmantot ātro maksājumu funkciju, tos izvēloties no saņēmēju saraksta. Izstrādāta arī gudrā maksājumu forma, kas pielāgojas klienta ievadītajai informācijai. Ātrai un ērtai vairāku maksājumu apstrādei ieviests maksājumu imports un maksājumu pārskatu eksports, pievienota meklēšanas funkcija, kā arī iespēja vienlaikus apstiprināt vairākus maksājumus. Divdesmit viena gada pastāvēšanas laikā konkurss “Worlds Best Digital Bank Awards” kļuvis par vienu no prestižākajiem un saņemt balvu kādā no konkursa segmentiem uzskatāma par vienu no lielākajām industrijas atzinībām, kas apliecina izcilību digitālo finanšu pakalpojumu jomā.

Baltic International Bank valdē darbu sāk ekonomikas doktors Edgars Voļskis

1. augustā darbu Baltic International Bank valdē sācis ekonomikas zinātņu doktors Edgars Voļskis. Valdes locekļa Dr. E. Voļska pārraudzībā būs Bankas finanšu darbība un ar to saistītie jautājumi, kā arī biznesa un informācijas tehnoloģiju attīstība. Baltic International Bank valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats, komentējot Edgara Voļska apstiprināšanu amatā, norāda: “Esmu gandarīts par Voļska kunga pievienošanos Bankas vadības komandai!" E. Voļska profesionālā pieredze un zināšanas dos būtisku pienesumu turpmākajā Bankas stratēģiskajā attīstībā un esmu pārliecināts, ka viņa eksperta skatījums ļaus Bankai vēl pārliecinošāk un efektīvāk realizēt to darbības attīstības stratēģiju, kādu jau esam uzsākuši ieviest. 2020. gads ir būtisks Bankai, veiksmīgi esam atsākuši kreditēšanu, šī gada pirmo pusgadu noslēdzot ar peļņu. Vadības komandas stiprināšana un spēcīgu profesionāļu pievienošanās tai ir loģisks solis ceļā uz turpmākajiem panākumiem! Viktors Bolbats Edgars Voļskis ieguvis doktora grādu ekonomikā Latvijas Universitātē un ir viens no atzītākajiem pensiju sistēmas ekspertiem valstī. Grāmatas "Pensiju sistēmas pamatnostādnes "autors, Latvijas Ekonomistu asociācijas valdes loceklis, vairāku zinātnisko publikāciju autors.   Izglītību papildinājis Hārvarda universitātē (ASV), kā arī apguvis Oksfordas un Prinstonas universitāšu apvienoto tiešsaistes programmu. Edgars Voļskis 13 gadus strādājis auditorkompānijā “KPMG”, pēdējos divus no tiem aizvadījis veidojot un vadot “KPMG” biroju Minskā, Baltkrievijā, kur strādāja arī pirms pievienošanās Baltic International Bank vadības komandai. Laikā no 2009.-2011. gadam bijis Labklājības ministra padomnieks, līdztekus darbam auditorkompānijās, 14 gadu ilga profesionāla pieredze saistīta arī ar darbu Horvātijā, Slovēnijā, Baltkrievijā, Bosnija un Hercegovinā kā ekspertam Pasaules Bankas, ANO, ERAB un citu starptautisku organizāciju, projektu uzdevumu ietvaros. Līdzās profesionālajā zināšanām un apjomīgai darba pieredzei Edgars Voļskis pārvalda 8 valodas: tostarp ne tikai latviešu, krievu un angļu un vācu, bet arī spāņu, slovēņu, bosniešu un serbu-horvātu.

Baltic International Bank izsniegusi kredītu 1.2 miljonu EUR apmērā

Turpinot kreditēšanas segmenta attīstību, Baltic International Bank izsniegusi aizdevumu 1.2 miljonu EUR apmērā, nekustamā īpašuma attīstības projektam Dzirnavu ielā 63. Projekts paredz dzīvojamo ēku renovāciju un, to turpmāko realizāciju pārdodot un izīrējot mūsdienīgus dzīvokļus.  Bankas finansējums tiks izmantots, lai veiktu ēkas fasādes un iekšdarbu renovāciju, kā rezultātā tiks attīstīti 59 dzīvokļi. Projekta ietvaros tiek veidoti dzīvokļi, kuriem attīstītājs un Banka saskata potenciālu realizācijai vai nomai esošajos nekustamā  īpašuma tirgus apstākļos. “Izsniegtais finansējums dos iespēju gan nodrošināt darba vietas projekta attīstībā un ēkas rekonstrukcijā iesaistītajiem darbiniekiem, gan dos pienesumu pilsētvides sakārtošanā, kā arī palielinās īres tirgus piedāvājumu galvaspilsētā. Kreditēšanas atbalsts mazo un vidējo uzņēmumu segmentam ir viena no Baltic International Bank darbības stratēģijas prioritātēm, un gada pirmajā pusgadā aizdevumos izsniegti 5 miljoni eiro.”, - norāda bankas valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats. Nekustamā īpašumu attīstītājs, uzņēmuma SIA D63 pārstāvis Mārcis Dobrājs komentējot notikušo darījumu norāda: “Ir patīkami, ka arī šobrīd valdošajos tirgus apstākļos ir bankas, kas saredz iespēju realizēt daudzsološus projektus un ir gatavas stratēģiskai sadarbībai ar uzņēmējiem.” Kā jau ziņots, Baltic International Bank šī gada pirmo pusgadu noslēgusi ar peļņu 273 miljonu eiro apmērā.

Mūsu lielā iespēja – reakcijas ātrums

"Altum", "Baltic International Bank" un "Imprimatur" vadītāju saruna par biznesa finansēšanu krīzes apstākļos un pēckrīzes laikā. Puse no 2020. gada ir pagājusi. Aizvadītie seši mēneši ir nesuši negaidītas, neprognozējamas pārmaiņas, ar kurām tikai tagad sākam aprast un sadzīvot. Viens no lielākajiem izaicinājumiem pēc pandēmijas ierobežošanas ir un būs ekonomikas stabilizēšana, uzņēmumu atgriešanās ekonomikā. Būtisks faktors tam, lai bizness spētu nostāties uz kājām un atsākt attīstīties jaunajos apstākļos, ir finanšu pieejamība. Tāpēc biznesa kreditēšana kļūst par vienu no 2020. gada otrās puses aktualitātēm. Vai globālās ekonomikas sarukšana un tradicionālo biznesa nozaru pielāgošanās jaunajai, dziļi digitalizētajai realitātei ir mūsu iespēja? Vai pēckrīzes laikā esam gatavi izdzīvot, vai arī, iespējams, šis laiks ir piemērots atsevišķu nozaru attīstības izrāvienam? Par aktualitātēm uzņēmumu finansēšanā diskutēja "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, "Baltic International Bank" valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats un riska kapitāla fonda "Imprimatur Capital" partneris Jānis Janevics. Sākšu ar jautājumu no nesenu laiku vēstures. 2019. gads, kas vēl bija ekonomikas attīstības laiks – dzima jauni uzņēmumi, auga eksports un algas –, rāda, ka biznesa kreditēšana ir nevis augusi ekonomikai līdzi, bet sarukusi (gada laikā par 2,7%). Ar ko tas skaidrojams? V. Bolbats: Šis ir komplekss jautājums – starp ekonomikas attīstīšanos un kreditēšanu nepastāv lineāra funkcija. Vispirms jau jāsaprot, ka banku kreditēšana nav vienīgais biznesa finansēšanas avots. Papildus kredītiem ir pieejams riska kapitāla finansējums, ir finansējums kapitāla tirgū un citi instrumenti. Ja runājam par kreditēšanu, un te es domāju visu kreditēšanas portfeli kopumā, kopš 2008. gada krīzes ir turpinājies tā samazinājums. Visus šos gadus pakāpeniski ir turpinājies process, ko sauc par "deleveraging" jeb saistību samazināšanos. Tas nozīmē arī to, ka mēs kopumā šobrīd esam labākā finanšu formā nekā pirms desmit gadiem. Mūsu saistību struktūra ir veselīgāka un mazāka. Tas ir pluss, kas ļauj pieņemt, ka no šīs krīzes atgūsimies ātrāk un vieglāk. Jautājums, protams, varētu būt par to, ka pēckrīzes laikā notiktu ekonomikas atgūšanās, un tad gan būtu nepieciešama biznesa finansēšana jau lielākā apjomā.V. Bolbats R. Bērziņš: "ALTUM" ir sava veida papildinājums, paplašinājums tradicionālajai biznesa kreditēšanai: neesam banku konkurents, bet papildu instruments finanšu tirgū. Tieši tāpat kā bankas, mēs strādājam tikai ar dzīvotspējīgiem projektiem un klientiem, kuri kādu iemeslu pēc nav varējuši saņemt finansējumu bankā. Iespējams, tie var būt projekti ar mazliet augstāku riska līmeni, ar mazāku nodrošinājumu, iespējams, konkrētajam uzņēmējam pēc bankas standartiem ir pārāk neilga pieredze biznesā. Dažkārt varam piešķirt finansējumu uz mazliet ilgāku laiku. Runājot par kreditēšanas dinamiku kopumā, jāteic, ka aizvadīto 12 gadu laikā ekonomikā turpinājās atgūšanās process no 2008. gada krīzes. Bankas kļuva piesardzīgākas, konservatīvākas. Un šis brīdis spilgti parāda to, ka ekonomikai ir vieglāk salīdzinoši mazākas parādu nastas dēļ. J. Janevics: Es pārstāvu riska kapitāla nozari, kas ir nozīmīgs finanšu instruments jaunu uzņēmumu, īpaši jau tehnoloģiju uzņēmumu, atbalstam un attīstībai. Runājot par finanšu nozari kopumā, manuprāt, jāpatur prātā visas jaunās klientu izpētes regulējuma prasības, ko bankas ir ieviesušas savā ikdienā. Arī tas ir bijis ietekmes faktors. Otra lieta – cilvēki aizvien vēl atceras 2008. gada rūgto pieredzi. Daudzos uzņēmējos ir nostiprinājusies šī sajūta “labāk mazāk, bet drošāk”. Šī vēlme pēc stabilitātes ir psiholoģiski labi saprotama, jo vēsturiski arī citu valstu pieredze rāda, ka pēc lielām krīzēm cilvēku domāšana un uzvedības modelis mainās. Uz to mums jābūt gataviem arī tagad. Ja uzskatām, ka pandēmijas izplatība ir ierobežota un cilvēki ir atpakaļ savās darbavietās, kafejnīcās un ķeras arī pie kādu jaunu ideju realizēšanas, vai jūs jūtat, ka biznesā atgriežas aktivitāte, kas izpaužas, piemēram, pieprasījumā pēc finansējuma? R. Bērziņš: Mēs jūtam ļoti lielu pieprasījumu pēc finansējuma, taču tā pamatā ir nepieciešamība stabilizēt likviditāti. Tā ir šī brīža aktualitāte. Tik strauja ekonomikas sabremzēšanās, kādu mēs esam pieredzējuši šā gada pavasarī, ir radījusi sekas, ar kurām kādu laiku būs jātiek galā. Spilgts piemērs: tikai vienā no kopumā ap 20 "Altum" kreditēšanas programmām, ko esam ļoti ātri izveidojuši tieši krīzes skartajiem uzņēmējiem, divu mēnešu laikā esam piešķīruši teju 70 miljonus eiro. Tā ir apgrozāmo līdzekļu aizdevuma programma Covid-19 skartajiem uzņēmumiem, un atteikumu procents šajā programmā ir aptuveni 45%. Tātad pieprasījums pēc naudas bijis gandrīz divas reizes lielāks. Turklāt mēs jau neesam vienīgie finansētāji, kuri piešķir šāda veida aizdevumus. Tas labi raksturo šā brīža pieprasījumu, kas rāda, ka uzņēmēji atrodas izdzīvošanas fāzē. Darbu turpina arī visas pārējās uzņēmēju un lauksaimnieku kreditēšanas programmas. R. Bērziņš Lauksaimniecībā tendences ir salīdzinoši pozitīvākas, piemēram, Zemes fonda programmā šā gada pirmajā ceturksnī bijis 19,4% liels pieaugums, kas ir lielākais pēc Covid-19 apgrozāmo līdzekļu aizdevuma programmas (tā darbu uzsāka 25. martā, aut.). Kopumā kopš vīrusa krīzes sākuma šā gada martā "Altum" savu finanšu instrumentu ietvaros veicinājusi jau gandrīz 300 miljonu eiro ieplūšanu tautsaimniecībā, kas ir ļoti nozīmīgs apjoms, un tas ar katru dienu pieaug. V. Bolbats: Krīzes ietekme ir redzama gan uz ielas, gan arī jūtama uzņēmēju noskaņojumā. Un valsts rīcība līdz šim ir bijusi adekvāta. Tomēr man šķiet būtiski domāt par to, kas notiks tālāk, kā mūsu uzņēmēji jutīsies un rīkosies pēckrīzes laikā, jo Covid-19 spilgti parāda tās aktualitātes, kas raksturo Latvijas biznesa vidi. Esam salīdzinoši jauna valsts, mums nav mežonīgā kapitālisma tradīciju, vietējā kapitāla uzkrāšanās vairākās paaudzēs vēl ir nākotnes jautājums. Kā baņķieris varu teikt, ka veiksmīgs Latvijas uzņēmējs šodien ir diezgan ambiciozs cilvēks, kurš sevi ir apliecinājis gan te, Latvijā, gan ārvalstīs. Tas nozīmē vienu – biznesa ideju un ambīciju iemiesošanai ir vajadzīga nauda. Tajā es saskatu iespēju, ka Latvijas bizness, Latvijas ekonomika saglabās šo veselīgo ambiciozitāti, saņems finansējumu un varēs sevi apliecināt, jo tā saucamā mežonīgā kapitālisma stāsts nav par likviditātes saglabāšanu, tas ir arī par risku uzņemšanos, izaugsmi, drosmi un uzdrīkstēšanos. Neapšaubāmi viens no mūsu trumpjiem ir salīdzinoši nelielais parāda līmenis, kā arī spēja uz dažādām norisēm reaģēt ātri. "Altum" kolēģu piemērs to spilgti apliecina. Kā varētu mainīties banku kreditēšanas politika 2020. gada otrajā pusē, pēckrīzes laikā? Bankas kļūs vēl piesardzīgākas? R. Bērziņš: Skaidrs ir tas, ka ekonomikā mēs nevaram nosaukt kādus krīzes beigu datumus – tā būs klātesoša vēl ilgi. Skaidrs ir arī tas, ka mēs vairs nekad nebūsim tādi kā agrāk. Runājot par "Altum", martā, nedēļu pirms krīzes armagedona ierašanās, mūsu vadības komanda kopīgi atskatījās uz paveikto piecu gadu laikā, priecājāmies par kredītportfeļa un peļņas pieaugumu, par saglabāto kredītreitingu, izcili sekmīgo obligāciju emisiju. Un, protams, menedžmentam bija zināmas ieceres turpmākajam periodam, kas krīzes ietekmē dažu nedēļu laikā ir kardināli mainījušās. Šodien mums ir jau pavisam citi izaicinājumi – būt nozīmīgam atbalstam uzņēmējiem krīzes laikā, protams, saglabājot tās prasības, kas skar projektu pelnītspēju, caurspīdīgumu, dzīvotspēju. "Altum" kapitāls ir palielināts par 100 miljoniem eiro, kas dod mums zināmu manevra iespēju risku jomā. Proti, varam būt elastīgāki, taču strikti turoties tajā risku rāmī, ko esam sev noteikuši katrai kreditēšanas programmai. Princips no mūsu puses: ja izvirzītie kritēriji tiek izpildīti, mēs uzņēmēju atbalstām. Un tam ir jānotiek ātri, laiks patlaban ir ļoti nozīmīgs faktors. Garantijas mēs šobrīd piešķiram divu darba dienu laikā, apgrozāmo līdzekļu aizdevumu – piecās dienās. Protams, tas mums prasīja pamatīgu darbu, lai vienotos par konkrētajiem nosacījumiem un nodrošinātu šādu ātrumu. Ir skaidrs, ka klienti pierod pie šāda servisa un mums jādomā, kā saglabāt līdzīgu tempu arī pēckrīzes laikā. Šis ir viens aspekts, kas rāda, kā šī krīze mūs jau ir izmainījusi. V. Bolbats: Katru nedēļu izskatām jaunus kredītu pieteikumus un izsniedzam jaunus kredītus. Interese ir gana liela. Bet, runājot par banku politiku pēckrīzes posmā, jāatceras, ka bankas ir un būs atbildīgas par noguldītāju naudu. Tāpēc nav pamata runāt par to, ka risku politika pēkšņi varētu būtiski mainīties un bankas varētu daudz vairāk riskēt. Risku politikā ir zināmas manevra iespējas, taču ir riski, kurus bankas nekad neuzņemas un neuzņemsies. Tomēr kā baņķieris redzu, ka bankas varētu kreditēt vairāk, un vēlētos izcelt tieši vietējā kapitāla banku kreditēšanas kapacitāti un jaudu. Te ir potenciāls attīstībai, un vietējā, Latvijas, kontekstā domājošie baņķieri varētu vairāk iesaistīties, kā arī tikt iesaistīti biznesa atbalsta mehānismos un instrumentos.V. Bolbats J. Janevics: Jāatceras, ka 14. martā, ieviešot ierobežojumus, vairākas nozares burtiski apstājās. Ar to laiku sākās globāla recesija, tāpēc nebūtu pamata tagad gaidīt no bankām, ka tās savā kreditēšanas politikā, kā saka, lēks ar galvu ūdenī. Tam nav pamata. Ir loģiski, ka katrs projekts šobrīd tiek vērtēts ļoti uzmanīgi. Un tieši tāpēc pastāv ekonomikas veicināšanas programmas ar valsts iesaisti kā "Altum" piemērā. Bet bankas šajā krīzē, manuprāt, ir rīkojušās ļoti adekvāti un savlaicīgi, piešķirot, piemēram, kredītbrīvdienas. Iepriekšējā krīzē es tik lielu pretimnākšanu no banku puses neatceros. Arī riska kapitāla nozarē finansētāji ir piesardzīgi, naudu piesaistīt ir grūtāk. Nav gan neiespējami, jo dažas nozares šobrīd piedzīvo uzplaukumu. Arī mūsu portfelī esošie, piemēram, atsevišķi tehnoloģiju uzņēmumi piedzīvo apgrozījuma pieaugumu. Jā, ir arī nozīmīgs aktīvu vērtību sarukums tradicionālo ekonomikas nozaru uzņēmumos, bet vismaz mūsu portfelī nav neviena tāda uzņēmuma, kurš būtu apstājies pavisam. Vai saskatāt kādas iespējas, ko var sniegt šī krīze jūsu uzņēmumā un ekonomikā kopumā? R. Bērziņš: Mums tā ir iespēja kļūt par vēl efektīvāku atbalsta punktu uzņēmējiem. Jau pirms krīzes uzsākām tādu programmu, kurā aizdevumus līdz 25 tūkstošiem eiro piešķīrām atvieglotā procedūrā, ātrāk un tikai attālināti. Vienkārši aizpildāms pieteikums, konkrēti vērtēšanas kritēriji, nav nepieciešama tikšanās ar bankas darbinieku. Jo mūsu darbinieku darbs maksā. Esmu ļoti gandarīts, ka savlaicīgi ieviesām šādu programmu, jo to esam izmantojuši kā bāzi, lai piešķirtu aizdevumus krīzē nonākušajiem uzņēmumiem. Domāju, ka projektu izskatīšanas ātrums un ļoti precīzi izstrādāta, uzņēmējam vienkārša aizdevuma saņemšana ir tas, ko mēs paņemsim līdzi no šīs krīzes. Protams, to balstīs jauna līmeņa un kvalitātes digitālie risinājumi. Tāpēc arī, runājot plašāk, ātrums un sadarbības, pakalpojumu digitalizācija ir tas, ko Latvija var izmantot kā savu priekšrocību. Mums tam ir laba IT infrastruktūra un speciālisti, gana stiprs finanšu sektors. V. Bolbats: Tā ir sagadījies, ka mūsu bankas jaunā internetbanka, ko redzam un attīstām kā digitālo platformu, kļuva pieejama tieši krīzes sākuma posmā, un mēs varam savus klientus efektīvi apkalpot attālināti. Un digitālās iespējas, protams, turpināsim attīstīt. Latvija, manuprāt, šoreiz ir labākā situācijā nekā citas Eiropas valstis. Pirmkārt, tāpēc, ka valsts līdz šim ir lieliski tikusi galā ar Covid-19 izplatīšanās nepieļaušanu un tā saucamie ārkārtējā stāvokļa pasākumi mums ne tuvu nebija tik strikti kā vairākās Rietumeiropas valstīs. Otrkārt, pateicoties atbildīgai fiskālajai politikai, mums ir mazāks valsts parāds. Šie abi ir mūsu aktīvi, runājot biznesa valodā. Kā neliela valsts, ātri un mērķtiecīgi rīkojoties, mēs varam šos aktīvus izmantot, lai kādas no ekonomikas nozarēm pēckrīzes laikā uzplauktu. Mums taču ir pieredzējuši un veiksmīgi uzņēmēji, finanšu un kapitāla infrastruktūra, Latvija ir visu nozīmīgāko globālo organizāciju dalībvalsts. Ir viss nepieciešamais izaugsmei. J. Janevics: Runājot par ekonomikas mikrolīmeni, ir jāsaprot, ka attīstības iespējas būs līdzīgas visā pasaulē. Mūsu īpašā iespēja ir aizpildīt tās biznesa nišas, kas citviet ir vairāk krīzes skartas, kurās bijis vairāk bankrotu, grūtību. Mēs kā krīzes un ierobežojumu mazāk skarta valsts varam iesaistīties un strādāt. Tas mazākā mērā ir valsts jautājums, bet tieši pašu uzņēmēju spēja identificēt un saprast šīs jaunās iespējas. Arī šajā gadījumā izšķirošs, protams, būs reakcijas ātrums, jo Rietumeiropa atgūsies, ieguldīs naudu savās ekonomikās un būs atpakaļ uz trases, tikai tas notiks vēlāk. J. Janevics Šobrīd gan par ekonomikas atgūšanos runāt ir pāragri, mēs taču vēl nezinām, kā un cik ilgi turpināsies Covid-19 ietekme. Jāņem vērā, ka nozīmīgi ir sarucis un turpinās samazināties patēriņš. Cilvēkiem vienkārši ir mazāk naudas, viņi kļūst piesardzīgāki, maina savus paradumus. Ilgtermiņā – jā, mums ir priekšrocības, jo esam piedzīvojuši mazāk zaudējumu, bet ekonomikas atveseļošanās noteikti nav dažu mēnešu jautājums. R. Bērziņš: Varu teikt, ka eksporta garantiju jomā pērn mēs saņēmām ap 250 pieteikumu, gadu iepriekš tie bija 280 pieteikumi, bet šogad divu mēnešu laikā – jau 260 pieteikumi. Tomēr es nejūtu, ka tas ir saistīts ar agresīvu ieiešanu jaunos eksporta tirgos, drīzāk tā ir tāda uzņēmēju apdrošināšanās pret dažāda veida riskiem, ko izraisījusi krīze. Tātad pagaidām šis tomēr vairāk ir stāsts par izdzīvošanu. Protams, būtu ļoti patīkami vēl šogad ķerties arī pie jaunām aizdevumu programmām, kas būtu orientētas tiešām uz jaunu izaugsmi. Bet šobrīd mūsu prioritāte ir ekonomikas stabilizēšana, lai bizness šovasar pārziemotu. [gallery ids="35995,35998,35992,35986,35989" columns="8" link="file" size="large"]

Banka atkārtoti iegūst Platīna balvu Ilgtspējas indeksā

11. jūnijā Baltic International Bank atzīta par uzvarētāju Ilgtspējas indeksa Platīna kategorijā. Šo augsto – Platīna – novērtējumu, kas apliecina uzņēmuma darbību atbilstoši ilgtspējas principiem, Banka saņem jau otro gadu pēc kārtas. Ilgtspējas indeksa augstākajai jeb Platīna kategorijai šogad kvalificējās 19 uzņēmumi un Baltic International Bank ir vienīgā vietējā kapitāla banka, kas saņēmusi šo apbalvojumu. “Kļūt par uzvarētājiem Platīna kategorijā jau otro reizi ir pagodinoši, vienlaikus, tas ir apliecinājums, ka ilgtspējas jēdziens Bankas darbā nav tikai īslaicīga parādība, bet gan rūpīgi izvērtēta un realizēta stratēģija atbilstoši ESG principiem. Vides ilgtspējas, labas pārvaldības un sociāla rakstura jautājumi bijuši tie, pie kā esam ilgstoši mērķtiecīgi strādājuši veidojot Baltic Interntional Bank par modernu investīciju banku un ieviešot ESG principus visos darbības līmeņos”, norāda Bankas valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats. Platīna kategorija tiek piešķirta uzņēmumiem, kas savā darbībā ir pilnībā integrējuši korporatīvo pārvaldību, un tajos noteikti atbildīgie gan valdes, gan izpildītāju līmenī. Šajos uzņēmumos notiek sistemātiska datu vākšana un ietekmes novērtēšana, kā arī par savu darbību atskaitās ar augsta līmeņa caurskatāmību un ietekmes auditorijas piesaisti, un to publiskotos datus ir apstiprinājis ārējs auditors. “Korporatīvajā vidē ilgtspēja jau sen nav modes tendence. Tas ir organizāciju dzīvesveids, kam ir ļoti nozīmīga ietekme gan uz to izaugsmi, gan sabiedrību, gan arī valsts un pasaules attīstību kopumā”, atzīst Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja un Ilgtspējas indeksa koordinatore Dace Helmane. Ilgtspējas indekss ir stratēģisks vadības instruments, kas balstīts uz starptautiski atzītu metodoloģiju, palīdzot uzņēmumiem novērtēt savas darbības ilgtspēju un korporatīvās atbildības līmeni piecās jomās – stratēģijā, tirgus attiecībās, darba vidē, vidē un sabiedrībā. Kopējo uzņēmuma novērtējumu veido sasniegumi visās piecās jomās, tāpēc tikai integrāla pieeja, kas aptver visas Bankas darbības jomas, ļauj gūt panākumus. Baltic International Bank 2014. gadā un 2015. gadā ieguva Ilgtspējas indeksa bronzas apbalvojumu, 2016. gadā – sudraba apbalvojumu, 2017. un 2018. gadā Bankas sniegums novērtēts ar augsto zelta līmeņa godalgu, bet 2019. gadā uzņēmums pirmoreiz saņēmis augstāko – Platīna godalgu. Par Ilgtspējas indeksu Kopš Ilgtspējas indeksa izstrādes 2009. gadā, tam ir pievienotas vairākas citas iniciatīvas, ļaujot Latvijas uzņēmumiem ne tikai iegūt sava snieguma analīzi un ekspertu komentārus, bet arī pretendēt uz virkni dažādu apbalvojumu, piemēram, statusu Ģimenei draudzīgs komersants, Godīgas tirdzniecības un Inovāciju līdera balvām, apbalvojumu Reģiona spēks un virkni citu. Iniciatīvu īsteno Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts, bet to atbalsta Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība. Kopš 2010. gada Ilgtspējas indeksa pašvērtējuma iespējas ir izmantojuši gandrīz 300 uzņēmumi. Ilgtspējas indeksa Platīna grupu 2020. gadā pārstāv “LDz Cargo”, “Rīgas Siltums” “Augstsprieguma tīkls”, “Balta”, “Cēsu alus”, “Coca-Cola HBC Latvia”, “Latvenergo”, “Latvijas Autoceļu uzturētājs”, “Latvijas dzelzceļš”, “Latvijas Loto”, “Rimi Latvia”, Rīgas tehniskā universitāte, “Sadales tīkls”, “SEB banka”, “Schwenk Latvija”, Starptautiskā lidosta “Rīga”, “Swedbank” un “Ventspils reiss”. 

Baltic International Bank apdrošinājusi darbiniekus Covid-19 saslimšanas gadījumā

Baltic International Bank iegādājusies apdrošināšanas polises visiem bankas darbiniekiem apdrošinot tos gadījumā, ja inficēšanās rezultātā ar Covid 19, nākas ārstēties stacionārā. Tā ir finansiāla apdrošināšana, kas šajā situācijā paredz finansiālu atbalstu. Inga Auziņa, Baltic International Bank Personāla vadības pārvaldes vadītāja, uzsver: “Nenoliedzami, viens no pēdējā laika lielākajiem izaicinājumiem un vienlaikus arī - prioritātēm, mums, līdzīgi kā daudziem uzņēmumiem Latvijā, bijušas rūpes par saviem darbiniekiem, saistībā ar Covid-19 . Līdzās distances normām, dezinfekcijai, attālinātajam darbam, tehnoloģiskajām iespējām un citiem faktoriem, ko esam nodrošinājuši Baltic International Bank darbiniekiem, esam apguvuši veidu kā sadzīvot ar šo “nezināmo” faktoru. Apdrošināšana tieši Covid-19 saslimšanas gadījumā ir būtiska iespēja parūpēties par darbiniekiem un nodrošināt nepieciešamo atbalstu vajadzības gadījumā, un šādu iespēju kā darba devējs uzskatām par ļoti svarīgu. Šī apdrošināšana ir papildus drošība jaunajos apstākļos, kādos mums vēl kādu laiku nāksies dzīvot un kam pielāgoties.“ COVID-19 apdrošināšana ir AAS "BALTA" nelaimes gadījumu apdrošināšanas pakalpojums. “Neilgā laikā vīrusa infekcija Covid-19 ir pilnībā izmainījusi mūsu dzīvi, radot virkni izaicinājumu ikvienam – drošība un stabilitāte ir kļuvusi par galveno sabiedrības prioritāti. Arī uzņēmumi ir lielu izaicinājumu priekšā – gan ekonomisku, gan cilvēcīgu. Līdz ar pakāpenisku valstiski noteiktu ierobežojumu atcelšanu atbildība par darba vides epidemioloģisko un sociālo drošību vairāk nonāks uz darba devēju pleciem. Atbalsts darbiniekiem vēl nekad nav bijis tiks nozīmīgs kā šobrīd, un esam gandarīti, ka uzņēmumi to izprot un aktīvi izmanto iespēju sniegt atbalstu saviem darbiniekiem, izrādot rūpes un sniedzot papildu aizsardzību šajā visiem sarežģītajā laikā,” norāda Ludmila Ščegoļeva, BALTA Personu produktu vadītāja un risku parakstītāja. Baltic International Bank ir darba devējs 215 darbiniekiem.

Banka atjauno klientu apkalpošanu klātienē

Cienījamie klienti! Informējam, ka sākot ar 13.05.2020. Baltic International Bank atjauno klientu apkalpošanu klātienē. Laikā no 13. līdz 15. maijam klātienē klientu apkalpošana notiks no plkst. 11.00 līdz 15.00, savukārt sākot ar 18. maiju – atbilstoši Bankas darba laikam. Lūdzam ņemt vērā, ka nolūkā, lai nodrošinātu maksimāli drošu klientu apkalpošanu, nepakļaujot veselības riskam Bankas klientus un darbiniekus, Bankas apmeklējums iepriekš jāpiesaka sazinoties ar savu privāto baņķieri vai Banku zvanot: (+371) 6700 0444 vai elektroniski: info@bib.eu. Priecāsimies redzēt Jūs klātienē, vienlaikus aicinām rūpīgi izvērtēt klātienes apmeklējuma nepieciešamību un izmantot iespēju lietot Bankas pakalpojumus attālināti!

Viktors Bolbats: vistuvākajā laikā atsāksim kreditēt!

Baltic International Bank nesen ir palielinājusi pamatkapitālu, bet bankas padome ir apstiprinājusi bankas stratēģiju nākamajiem trīs gadiem. Baltic International Bank valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats intervijā aģentūrai LETA uzsver, ka pirmais stūrakmens stratēģijā ir tieši kreditēšana un atbalsts vietējam biznesam, īpaši mazo un vidējo uzņēmumu segmentam. Banka visdrīzākajā laikā veiks visas nepieciešamās darbības kreditēšanas atjaunošanai. Savukārt otrais stūrakmens ir maksimāla elektronisko un attālināto darbības kanālu izmantošana, kam savā ziņā pat palīdzējusi tagad izsludinātā ārkārtējā situācija. Kāda ir ārkārtējās situācijas ietekme uz bankas darbu? Vai tādēļ ir apstājušies kādi projekti, piemēram, par jaunu klientu piesaisti? Šī situācija tiešām ir ārkārtēja un bezprecedenta gan mums, gan klientiem. Mēs ļoti ātri mobilizējām iespēju strādāt attālināti. Vairāk nekā puse no mūsu darbiniekiem šodien strādā attālināti un darbs notiek. Arī klienti praktiski visiem bankas pakalpojumiem var piekļūt attālināti un, piesakoties iepriekš, var izmantot arī tos pakalpojumus, kurus var sniegt tikai klātienē. Jums savulaik bija ieceres par jaunu klientu piesaisti no eirozonas valstīm, Skandināvijas. Kas tagad notiek ar šīm iecerēm? Kas attiecas uz klientu piesaisti, tad tagad attālinātajos saziņas kanālos mums pārsvarā pienāk pieteikumi un jautājumi no Latvijas klientiem. No jūsu minētajiem reģioniem pieprasījums tagad ir zems un tas ir saistīts ar esošo situāciju. Taču arī mēs, ņemot vērā ieviestos ierobežojumus attiecībā uz komandējumiem, ceļošanu, tagad pārsvarā koncentrējamies uz tiem pieprasījumiem, kuri mums ienāk, un, kā jau minēju, tas ir no Latvijas klientiem. Kā ir ar ietekmi ilgtermiņā? Vai ārkārtējā situācija atstās savu iespaidu uz banku nozari kopumā? Ņemot vērā, ka šī situācija ir globāla, tā atstās ietekmi uz ekonomiku gan Latvijā, gan pasaulē. Visās krīzēs, ko mēs jau esam piedzīvojuši, - gan lokālās, gan globālās -, ir notikusi virkne procesu, tostarp ir mainījies spēku sadalījums tirgū. Iepriekšējās finanšu krīzes 2008., 2009.gadā daba tomēr bija citādāka, tādēļ atšķirībā no šīs krīzes mēs šoreiz redzam arī ļoti izteiktu atbalstu gan nacionālo valdību, gan Eiropas Savienības un Eiropas Centrālās bankas līmenī. Atkarībā no tā, kādi būs politikas veidotāju lēmumi gan pasaulē, gan Eiropā, gan Latvijā, būs atkarīgs arī uzņēmēju stāvoklis. Tāpat šis ir iespēju laiks, jo ļoti daudziem tieši šādos neparastos apstākļos rodas jaunas domas par to, ko vajadzētu darīt citādāk, ko attīstīt, kur investēt. Vai ārkārtējās situācijas dēļ ir ieviesušās korekcijas arī bankas darbības modeļa maiņas procesā? Mēs nupat esam apstiprinājuši Baltic International Bank darbības stratēģijas virzienus. Paskaidrošu, ka bija bankas stratēģija, kura bija mainīta un pie kuras īstenošanas mēs strādājām. Taču stratēģija, kā jau ilgtermiņa dokuments, prasa regulāru novērtējumu un kalibrēšanu. Mēs to darām dialogā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), un nesen Baltic International Bank padome apstiprināja bankas stratēģiju nākamajiem trīs gadiem. Būtiski, ka banka saņēmusi apstiprinājumu no FKTK par to, ka bankas kapitāla rādītāji atbilst komisijas noteiktiem robežlielumiem un tos pārsneidz, kas attiecīgi nozīmē bankas iespēju atgriezties kreditēšanas segmentā. Pirmais stūrakmens manis minētajā stratēģijā ir tieši kreditēšana un atbalsts vietējam biznesam, īpaši mazo un vidējo uzņēmumu segmentam. Banka visdrīzākajā laikā veiks visas nepieciešamās darbības kreditēšanas atjaunošanai, vienlaikus rūpīgi un pārdomāti izvērtējot to klientu segmentu, kam šis pakalpojums būs pieejams.   Otrais stūrakmens ir maksimāla elektronisko un attālināto darbības kanālu izmantošana. Jau sākot no aprīļa otrās puses, mūsu klientiem būs pieejama jauna internetbanka, kuras izveidei esam veltījuši ievērojamu darbu, un esmu gandarīts, ka turpinām pilnveidot digitālo pakalpojumu segmentu. Tādēļ ārkārtējā situācija pat savā ziņā mums dod iespēju pieņemt lēmumus, kuri stratēģiski ir vajadzīgi. Vai ir vēl kādas izmaiņas biznesa modeļa maiņas stratēģijā? Mēs esam pārsnieguši zināmu raksturlielumu, kuru paši sev bijām noteikuši par progresa punktu, proti, gada beigās vairāk nekā puse no aktīvajiem bankas klientiem bija vietējie klienti. Tas mums vēsturiski ir rekordaugsts skaitlis, un šī proporcija turpina augt katru mēnesi. Turklāt mēs esam sasnieguši augstākus kapitāla pietiekamības rādītājus, nekā tiek prasīts. Mēs esam strādājuši arvienu vienīgo kritēriju – lai mūsu aktīvu pusē dominētu Latvijas bizness. Lai mēs varētu izpildīt solījumu būt atbalstam vietējam biznesam, mums ir jāattīstās tālāk un mēs turpinām stiprināt savu komandu ar kompetentiem darbiniekiem, kuri ir strādājuši lielās starptautiskās organizācijās. Vasarā mēs plānojam stiprināt un papildināt arī bankas vadības komandu. Tāpat ir svarīgi, lai klientiem serviss ir pieejams un atbilstošs viņu vajadzībām. Tādēļ paralēli jau pieminētajai jaunajai internetbankai mums ir ieviesta virkne iespēju, kā apkalpot modern klientu, vienalga, vai tas atrastos Latvijā vai ārvalstīs.   Jūs saskatāt iespējas vietējā biznesa kreditēšanā? Es teikšu, ka jā. Jo pat pirms Covid-19 pandēmijas no regulatora apkopotajiem datiem bija redzams, ka mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuri ir Latvijas biznesa mugurkauls, izsniegto kredītu apjoms samazinās katru ceturksni jau vairākus gadus. Mēs bieži skatāmies uz banku kopējo kredītportfeli vai kopējo juridisko personu kredītportfeli. Taču mazie un vidējie uzņēmumi ir būtiska ekonomikas daļa, un tiem izsniegto kredītu apjoms gada laikā ir samazinājies par teju 500 miljoniem eiro. Tas nozīmē, ka kredīti tiek dzēsti vairāk, nekā šie uzņēmumi saņem jaunus aizdevumus. Mēs tieši šajā segmentā redzam biznesa izaugsmes iespējas. Mūsu bilance šodien ļauj kreditēt un kreditēt tādā apjomā, kas atbilstu mazo un vidējo uzņēmumu pieprasījumam. Mēs šajā segment sagaidām izaugsmi, un pieprasījums tur ir stabili labs. Protams, savas korekcijas tirgū ievieš Covid-19 infekcija, bet, manuprāt, tas tikai palielina vajadzību tirgū pēc svaigiem naudas resursiem biznesam. Vai jūs nebaida tas, ka Covid-19 izraisītās krīzes dēļ daudzi uzņēmumi kreditēšanai vairs nekvalificēsies? Latvijas ekonomika būtībā ir relatīvi neliels tirgus, kurš aug, pateicoties eksportam. Tādēļ Latvijas tautsaimniecība krīzē ir skarta diezgan plaši un uzņēmumiem krītas apgrozījumi. Tomēr pašlaik ir pieejamas dažādas valsts atbalsta formas,tostarp attīstības finanšu institūcijas "Altum" instrumenti, kuri ļauj bankām piešķirt jaunu aizdevumu vai atvieglot esošā kredīta apkalpošanu, ļauj bankām šajā situācijā samazināt savus riskus, jo banka šajā gadījumā riskē ar savu noguldītāju naudu un kapitālu. Tas viss kopā ar pamatotām cerībām, ka pieejamo instrumentu klāsts tiks paplašināts, bankām dod iespējas piešķirt kredītus. Arī uzņēmēji pašlaik svārstās starp diviem viedokļiem. Viens ir iepauzēt, pagaidīt, neriskēt. Otrs viedoklis ir tieši pašlaik meklēt jaunas iespējas, izmantot atbalsta instrumentus, runāt ar banku un kopā saprast, kā sildīt ekonomiku.   Baltic International Bank sadarbojas ar Altum? Jā! Mēs ar Altum esam regulārā dialogā. Ņemot vērā, ka mūsu banka vēsturiski nav nodarbojusies ar hipotekāro kreditēšanu lielā apmērā, mums šobrīd arī praktiski nav ekspozīcijas saistībās ar "Altum". Mēs šīs attiecības tagad labprāt nodibinām un palielinām. Pašlaik mēs labprāt izskatām projektus, kuru struktūrā būs arī Altum garantijas. Kapitāla stiprināšanas nolūkā banka šogad ir palielinājusi pamatkapitālu par 2,7 miljoniem eiro, piesaistot arī jaunus akcionārus. Kas ir jaunie akcionāri – vai Latvijas rezidenti? Jaunie akcionāri ir Latvijas pilsoņi. Tie ir bankas klienti, kuri ilgus gadus bija tā saucamā subordinētā kapitāla turētāji. Tagad viņi ar šo subordinēto kapitālu apmaksāja bankas jaunizlaistās akcijas. Tādēļ izauga bankas kopējais kapitāls un mainījās akcionāru proporcijas. 2019.gada pārskatā arī minēts, ka plānots palielināt kapitālu par 10 miljoniem eiro 2020.gada laikā, piesaistot jaunus akcionārus. Vai 2,7 miljonu palielinājums jau ir ietverts šajos 10 miljonos? Minētais 2,7 miljonu eiro ieguldījums ir tikai viens no pasākumiem, kurš jau mums ir devis vēlamo rezultātu. Bankas kapitāla rādītāji atbilst FKTK normatīviem un ļauj mums pievērsties jaunajiem stratēģiskajiem virzieniem – izsniegt kredītus un izveidot jaunus riska kapitāla aktīvus, proti, aizdot un investēt naudu. Būtiski, ka tas ir iespējams jau tagad. Pati akciju emisija nav pašmērķis. Bankas dibinātājiem un akcionāriem ir skaidrs nodoms attīstīt banku, lai tās ieguldījums Latvijas ekonomikā ir arvien lielāks. Piesaistot jaunus stratēģiskus partnerus, var tikt veikta arī jauna akciju emisija. Tādēļ es teikšu, ka tas tik daudz nav pat naudas jautājums, jo bankas rādītāji ļauj strādāt, kā mēs vēlamies jau šodien. Tas vairāk ir attīstības vīzijas jautājums. Šāda papildu akciju emisija varētu notikt šogad vai, ņemot vērā to, kas pašlaik notiek finanšu tirgos, kaut kad vēlāk? Ar finanšu tirgu vērtējumu es pagaidām nesteigšos, jo situācija var izvērsties dažādi. Līdz pat Covid-19 izraisītajai krīzei mēs gājām uz priekšu saskaņā ar savu plānu, kurā pirmais solis paredzēja nodrošināt bankas atbilstību visiem izvirzītajiem rādītājiem jau šodien, lai vietējos kredītus var izsniegt nekavējoties. Otrs solis ir pārliecināties, ka mums ir stratēģiski partneri turpmākai attīstībai un izaugsmei. Turklāt jautājums nav tikai par ieguldījumiem bankas kapitālā un naudu, bet arī par viņu bankas attīstības vīziju un to, ka viņi var sekmēt bankas attīstību gan Latvijā, gan ārvalstīs. Mums ir bijušas tikšanās un konsultācijas plašā ģeogrāfiskā reģionā no Frankfurtes līdz Vašingtonai. Par to, kad tieši šādu partner piesaiste notiks, ņemot vērā apstākļus, ir grūti pateikt. Piedodiet par banālu atbildi, bet Covid-19 ir ieviesis savas korekcijas arī šajā jautājumā. Šobrīd lielākie akcionāri ir Valērijs Belokoņs un Vilorijs Belokoņs – kāda būs viņu līdzdalība bankas kapitālā pēc pamatkapitāla palielināšanas? Viņi proporcionāli saglabās savu daļu, vai arī jūs lūkosieties uz akcionāru lielāku diversifikāciju? Belokoņu kungi kā bankas dibinātāji un šobrīd lielākie akcionāri atbalsta tādu bankas attīstības scenāriju, kurš ietvers jaunu bankas stratēģisko partneru piesaisti. Lai sasniegtu tādu bankas kapitāla un aktīvu izmēru, kurš ļaus īstenot mūsu stratēģiju un pēc iespējas vairāk atbalstīt vietējo biznesu, es neizslēdzu, ka bankas kapitāls var tikt palielināts pat divās reizēs, piesaistot jaunus stratēģiskos partnerus. Es varu atklāt, ka banka regulāri saņem piedāvājumus piedalīties bankas kapitālā no sadarbības partneriem, klientiem. Neraugoties uz to, ir plāns par stratēģisku partneru piesaisti, kuri bankas kapitālu varētu palielināt būtiski. Tas, protams, ietekmēs bankas akcionāru proporcijas. Kapitāla palielināšana nav pašmērķis, bet rīks, kā bankai ļaut uzņemt vēl lielākus darbības apgriezienus, tā ir vīzija par tālāko bankas attīstību. Einars Repše gada sākumā kļuva par Baltic International Bank padomes priekšsēdētāja Valērija Belokoņa padomnieku. Kāda ir viņa loma bankas biznesa modeļa maiņas procesā un jaunu akcionāru piesaistē? Repšes kungs ir padomnieks stratēģijas jautājumos. Viņa padomi vairāk ir saistīti ar jautājumiem par bankas modeli un darbības stratēģiju. Vai Covid-19 ir ieviesis korekcijas arī iecerēs par Kalēju kvartāla atjaunošanu Vecrīgā? Ir apspriesti dažādi scenāriji, bet ir pieņemts lēmums, ka mēs Kalēju kvartāla celtniecības darbus neiesaldēsim. Kopā ar arhitektu un celtniecības komandu, protams, domāsim, kā rīkoties tālāk. Varbūt darbu temps nebūs tieši tāds, kāds bija iecerēts projektā, bet darbi turpināsies. Mēs šim projektam pieejam atbildīgi un uzskatām to par vēl vienu veidu, kā sildīt ekonomiku. Ja runājam par bankas darbības rezultātiem, vai šogad plānojat strādāt ar peļņu? Šogad mēs plānojam strādāt ar peļņu. Sadarbība ar FKTK paredz arī prognožu iesniegšanu gan kontekstā ar bankas stratēģiju, gan kontekstā ar biznesa plānu. Vienlaikus Covid-19 ir radījis bezprecedenta situāciju, un mēs neesam izolēti no ārējās pasaules. Tādēļ arī mēs paši domājam par efektivizācijas risinājumiem un izmaksu mazināšanu, lai mūsu iecerētos rezultātus varētu nodrošināt. Taču pateicoties tam, ka mēs esam sasnieguši kapitāla rādītājus, kuri ļauj palielināt bankas kredītportfeli, mēs varam kāpināt arī ieņēmumus no procentu maksājumiem. Piemēram, pērn mēs esam sasnieguši rekordu komisijas ieņēmumos - gandrīz 10 miljoni eiro, kas apliecina, ka mums tas ir bijis pareizais ceļš. Šie ieņēmumi ir tieši atkarīgi no klientu aktivitātes. Procentu ieņēmumi ir atkarīgi no jaunu kredītu izsniegšanas un veiktajām investīcijām. Tieši šīs komponentes mums pašlaik trūkst līdz peļņai, tādēļ to paredz mūsu plāns. Vai banka varētu arī emitēt obligācijas, lai piesaistītu līdzekļus? Te ir divas lietas. Viena ir, ka pati banka emitē obligācijas, lai aizņemtos finanšu tirgos, otra, ka banka palīdz klientiem emitēt obligācijas, lai viņi varētu aizņemties finanšu tirgos. Pašlaik mūsu darba plānā nav iekļauts jautājums par bankas obligāciju emisiju, lai gan bankai šāda pieredze ir un mūsu obligācijas ir kotētas biržā. Es neizslēdzu, ka šis jautājums mūsu darba plānā var parādīties, lai gan pašlaik mūsu likviditātes rādītāji šāda instrumenta izmantošanu neprasa. Pašlaik mēs sekojam līdzi kapitāla tirgus attīstībai, jo mums ir licence, kura ļauj emitēt obligācijas gan pašiem sev, gan mūsu klientiem. Kad mēs sakām "investīciju banka", kāda mēs gribam būt un kuras modeli attīstām, tad jāatceras, ka izsniedzamo kredītu apjoms vienmēr būs ierobežots ar kādu noteiktu slieksni bilancē. Savukārt iespēja palīdzēt saviem klientiem aizņemties kapitāla tirgū ir neierobežota jeb to ierobežo tikai pats tirgus pieprasījums. Tādēļ mums ir klienti, ar kuriem mēs strādājam par iespējamām obligāciju emisijām.   Ņemot vērā, ka tirgos pašlaik ir kritums, ieteiksiet kādam savam klientam šogad emitēt obligācijas? Redzēsim, kā attīstīsies situācija. Protams, pašlaik finanšu tirgi atrodas zināmā šoka stāvoklī. Tomēr viens ir skaidrs – izaugsme atkal būs, ekonomika atkal nonāks jaunā līdzsvara stāvoklī, un visiem tirgus spēlētājiem ir jādomā, kā savā darbības laukā to pēc iespējas ātrāk nodrošināt. Tieši, kad būs izdevīgi aizņemties finanšu tirgos, tagad ir ļoti grūti pateikt, bet viens ir skaidrs –finanšu tirgi pēc Covid-19 krīzes būs tikpat aktuāli kā pirms tās. Ja atgriežamies pie jautājuma par kādreizējo nerezidentu banku biznesa modeļu maiņu, ir redzams, ka ne visiem veicas labi un tirgū ir arī runas par banku pārņemšanu, apvienošanos. Jums kāds to ir piedāvājis? Ja runājam par ieguldījumiem mūsu kapitālā, tad, kā jau minēju, šādi piedāvājumi jau kādu laiku tiek izteikti regulāri. Bet tas īsti nesakrīt ar mūsu attīstības vīziju, kuru es iezīmēju jau iepriekš. Vietējo kapitāla banku priekšrocība ir tajā, ka tās pieder vietējai komandai un tās vada vietējā komanda. Tas dod labākas iespējas izprast vietējo uzņēmumu vajadzības un pieņemt lēmumus par viņiem pieejamo finansējumu. Ja mūsu uzņēmēji izmantos iespējas, kuras šī krīze radīs ārzemēs un attīstīs biznesu, tad zināma tirgus pārdale notiks, jo viņiem būs ļoti aktuālas tādas bankas, kuras spēs iedziļināties un sniegt atbalstu. Tirgus atrodas kustībā. Nekādas prognozes gan neizteikšu, jo tas ir katra spēlētāja paša lēmums, kā viņš redz tirgu. Vai jums būtu interese iegādāties Latvijā kādu citu banku? Mūsu interese ir atbalstīt Latvijas uzņēmējus, nodrošināt darba vietas un turpināt projektus. Tas ir mūsu virsmērķis. Veids, kā šo mērķi sasniegt, jau ir rīks. Mēs esam privāta banka un izskatām visas iespējas, kā sasniegt mūsu virsmērķi. Kā jūs pašlaik vērtējat sadarbību ar FKTK? Mēs ar FKTK esam regulārā un konstruktīvā dialogā. Pēdējie divi gadi bija ļoti intensīvi un katrs pa savam atšķīrās. Katrā sarežģītā procesā kaut kas notiek ātrāk, nekā mēs gaidījām, kaut kas lēnāk. Gan mūsu, gan FKTK fokuss bija vērsts uz kapitāla rādītājiem, jo mūsu interese ir kāpināt darbības apjomus, bet regulatora interese ir pārliecināties, ka visiem tirgus spēlētājiem ir atbilstoša apmēra kapitāls. Tādēļ es sadarbību ar FKTK vērtēju labi. Es arī gribētu uzteikt FKTK par to, kā notika komunikācija ar tirgus spēlētājiem par iniciatīvām, kuras Covid-19 krīzes dēļ tika pieņemtas Eiropas Centrālās bankas un Eiropas banku iestādes līmenī par to, kā klientiem piešķirt kredītbrīvdienas un uzreiz neuzskatīt kredītus ar kavētiem maksājumiem par sliktiem. Bija virkne nianšu, par kurām vairākas reizes nedēļā FKTK ar bankām komunicēja. Iecerēts, ka nākotnē FKTK varētu pievienot Latvijas Bankai. Kā jūs to vērtējat? Tas ir politiska līmeņa lēmums, un lai tas arī paliek politiķu ziņā.

Valērijs Belokoņs: Tas, vai mūsu nācija pastāvēs vēl pēc 200 gadiem, ir atkarīgs no literatūras

Baltic International Bank galvenais akcionārs, ilggadējs latviešu literatūras mecenāts, Valērijs Belokoņs, kurš darījis iespējamu arī šobrīd aktuālo lasīšanas veicināšanas projektu “Bibliotēka”, uzskata, ka literatūras nozares pastāvēšana ir būtiska visai mūsu nācijai. Lai latviešu kultūra un valoda varētu turpināties, ir jāpastāv literatūrai. Ko gan vēl mēs atstājam bez valodas? Mēs atstājam savas tautas domas. Ja mēs pazaudēsim vārdu, mēs pazaudēsim domu. Tāpēc ir jāizdod grāmatas – lai mēs saglabātu lielu, pabeigtu, filozofisku domu.Valērijs Belokoņs Intervijā, kas šomēnes publicēta kā septītā video stāstu sērijā “Bibliotēka”, Valērijs Belokoņs ļauj ieskatīties savā privātajā bibliotēkā un atklāj savu personīgo motivāciju atbalsta sniegšanai. Grāmatās ir viss nepieciešamais mūsu dzīvei un mūsu dvēseles dzīvei. Atbalstīt grāmatas man ir dzīves un dvēseles pieprasījums. Cilvēks var atbalstīt literatūru tikai tad, ja viņš to saprot, un viņam tā ir nepieciešama. Nav tā, ka literatūra nāktu ar izstieptu roku.Valērijs Belokoņs Mecenāts pauž arī savu skatījumu uz literatūras lomu latviešu valodas saglabāšanā. “Mēs pašreiz esam situācijā, kad ir nepieciešams saglabāt savu valodu un kultūru. Uzskatu, ka šobrīd mēs to darām , un to noteikti vajag turpināt.” Vēl intervijā Baltic International Bank galvenais akcionārs caur smiekliem, un vienlaikus ļoti nopietni norāda, ka visas atbildes uz jautājumiem ir atrodamas grāmatās. “Mūsdienās cilvēki domā, ka visas atbildes ir atrodamas Google, man nāksies viņus apbēdināt, jo tā nav. Visas atbildes ir grāmatās,” viņš saka. Skatīties pilnu interviju Pilnu video interviju ar Valēriju Belokoņu iespējams noskatīties projekta “Bibliotēka” mājas lapā www.manabiblioteka.lv. Turpat skatāmas arī sešas līdz šim publicētās intervijas – ar rakstniekiem Noru Ikstenu un Māri Bērziņu, Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskapu-metropolītu Zbigņevu Stankeviču, Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktoru Andri Vilku, LNB Atbalsta biedrības direktori Kārinu Pētersoni un  bijušo Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu. Tuvāko mēnešu laikā plānots publicēt arī intervijas ar dzejnieku un tulkotāju Uldi Bērziņu, latviešu mākslas vēsturnieku un heraldikas speciālistu Imantu Lancmani un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Etnogrāfijas nodaļas vadītāju Sanitu Stinkuli. Projektu “Bibliotēka” veido “Baltic International Bank” – ilggadējs latviešu literatūras mecenāts. Iniciatīva “Bibliotēka” aicina atklāt sabiedrībai stāstus par literatūras nozīmi cilvēku dzīvēs, stāstus par personīgajām bibliotēkām, to saturu, kā arī emocionālo un profesionālo vērtību. Latviešu literatūras attīstība ir viens no “Baltic International Bank” ilggadējiem sabiedrības atbalsta virzieniem. Vadoties no pārliecības, ka savas valsts kultūras un vēstures pārzināšana ir katras tautas nacionālās identitātes pamatā, “Baltic International Bank” finansiāli atbalsta nacionālas nozīmes grāmatu izdošanu un literatūras projektu īstenošanu.

Visas ziņas
KLIENTU APKALPOŠANA

(+371) 6700 0444

9:30 - 17:00

Pirmdiena - Piektdiena

pēc Latvijas laika GMT +02:00

Izmēģini jauno Internetbanku!

Izcila funkcionalitāte, ērta lietotāja pieredze, kā arī aktualizēti drošības risinājumi.

UZZINĀT VAIRĀK Arrow blue