ATBILDĪGA INVESTĪCIJU BANKA

PAR MUMS

Aktualitātes

Mūsu lielā iespēja – reakcijas ātrums

"Altum", "Baltic International Bank" un "Imprimatur" vadītāju saruna par biznesa finansēšanu krīzes apstākļos un pēckrīzes laikā. Puse no 2020. gada ir pagājusi. Aizvadītie seši mēneši ir nesuši negaidītas, neprognozējamas pārmaiņas, ar kurām tikai tagad sākam aprast un sadzīvot. Viens no lielākajiem izaicinājumiem pēc pandēmijas ierobežošanas ir un būs ekonomikas stabilizēšana, uzņēmumu atgriešanās ekonomikā. Būtisks faktors tam, lai bizness spētu nostāties uz kājām un atsākt attīstīties jaunajos apstākļos, ir finanšu pieejamība. Tāpēc biznesa kreditēšana kļūst par vienu no 2020. gada otrās puses aktualitātēm. Vai globālās ekonomikas sarukšana un tradicionālo biznesa nozaru pielāgošanās jaunajai, dziļi digitalizētajai realitātei ir mūsu iespēja? Vai pēckrīzes laikā esam gatavi izdzīvot, vai arī, iespējams, šis laiks ir piemērots atsevišķu nozaru attīstības izrāvienam? Par aktualitātēm uzņēmumu finansēšanā diskutēja "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, "Baltic International Bank" valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats un riska kapitāla fonda "Imprimatur Capital" partneris Jānis Janevics. Sākšu ar jautājumu no nesenu laiku vēstures. 2019. gads, kas vēl bija ekonomikas attīstības laiks – dzima jauni uzņēmumi, auga eksports un algas –, rāda, ka biznesa kreditēšana ir nevis augusi ekonomikai līdzi, bet sarukusi (gada laikā par 2,7%). Ar ko tas skaidrojams? V. Bolbats: Šis ir komplekss jautājums – starp ekonomikas attīstīšanos un kreditēšanu nepastāv lineāra funkcija. Vispirms jau jāsaprot, ka banku kreditēšana nav vienīgais biznesa finansēšanas avots. Papildus kredītiem ir pieejams riska kapitāla finansējums, ir finansējums kapitāla tirgū un citi instrumenti. Ja runājam par kreditēšanu, un te es domāju visu kreditēšanas portfeli kopumā, kopš 2008. gada krīzes ir turpinājies tā samazinājums. Visus šos gadus pakāpeniski ir turpinājies process, ko sauc par "deleveraging" jeb saistību samazināšanos. Tas nozīmē arī to, ka mēs kopumā šobrīd esam labākā finanšu formā nekā pirms desmit gadiem. Mūsu saistību struktūra ir veselīgāka un mazāka. Tas ir pluss, kas ļauj pieņemt, ka no šīs krīzes atgūsimies ātrāk un vieglāk. Jautājums, protams, varētu būt par to, ka pēckrīzes laikā notiktu ekonomikas atgūšanās, un tad gan būtu nepieciešama biznesa finansēšana jau lielākā apjomā.V. Bolbats R. Bērziņš: "ALTUM" ir sava veida papildinājums, paplašinājums tradicionālajai biznesa kreditēšanai: neesam banku konkurents, bet papildu instruments finanšu tirgū. Tieši tāpat kā bankas, mēs strādājam tikai ar dzīvotspējīgiem projektiem un klientiem, kuri kādu iemeslu pēc nav varējuši saņemt finansējumu bankā. Iespējams, tie var būt projekti ar mazliet augstāku riska līmeni, ar mazāku nodrošinājumu, iespējams, konkrētajam uzņēmējam pēc bankas standartiem ir pārāk neilga pieredze biznesā. Dažkārt varam piešķirt finansējumu uz mazliet ilgāku laiku. Runājot par kreditēšanas dinamiku kopumā, jāteic, ka aizvadīto 12 gadu laikā ekonomikā turpinājās atgūšanās process no 2008. gada krīzes. Bankas kļuva piesardzīgākas, konservatīvākas. Un šis brīdis spilgti parāda to, ka ekonomikai ir vieglāk salīdzinoši mazākas parādu nastas dēļ. J. Janevics: Es pārstāvu riska kapitāla nozari, kas ir nozīmīgs finanšu instruments jaunu uzņēmumu, īpaši jau tehnoloģiju uzņēmumu, atbalstam un attīstībai. Runājot par finanšu nozari kopumā, manuprāt, jāpatur prātā visas jaunās klientu izpētes regulējuma prasības, ko bankas ir ieviesušas savā ikdienā. Arī tas ir bijis ietekmes faktors. Otra lieta – cilvēki aizvien vēl atceras 2008. gada rūgto pieredzi. Daudzos uzņēmējos ir nostiprinājusies šī sajūta “labāk mazāk, bet drošāk”. Šī vēlme pēc stabilitātes ir psiholoģiski labi saprotama, jo vēsturiski arī citu valstu pieredze rāda, ka pēc lielām krīzēm cilvēku domāšana un uzvedības modelis mainās. Uz to mums jābūt gataviem arī tagad. Ja uzskatām, ka pandēmijas izplatība ir ierobežota un cilvēki ir atpakaļ savās darbavietās, kafejnīcās un ķeras arī pie kādu jaunu ideju realizēšanas, vai jūs jūtat, ka biznesā atgriežas aktivitāte, kas izpaužas, piemēram, pieprasījumā pēc finansējuma? R. Bērziņš: Mēs jūtam ļoti lielu pieprasījumu pēc finansējuma, taču tā pamatā ir nepieciešamība stabilizēt likviditāti. Tā ir šī brīža aktualitāte. Tik strauja ekonomikas sabremzēšanās, kādu mēs esam pieredzējuši šā gada pavasarī, ir radījusi sekas, ar kurām kādu laiku būs jātiek galā. Spilgts piemērs: tikai vienā no kopumā ap 20 "Altum" kreditēšanas programmām, ko esam ļoti ātri izveidojuši tieši krīzes skartajiem uzņēmējiem, divu mēnešu laikā esam piešķīruši teju 70 miljonus eiro. Tā ir apgrozāmo līdzekļu aizdevuma programma Covid-19 skartajiem uzņēmumiem, un atteikumu procents šajā programmā ir aptuveni 45%. Tātad pieprasījums pēc naudas bijis gandrīz divas reizes lielāks. Turklāt mēs jau neesam vienīgie finansētāji, kuri piešķir šāda veida aizdevumus. Tas labi raksturo šā brīža pieprasījumu, kas rāda, ka uzņēmēji atrodas izdzīvošanas fāzē. Darbu turpina arī visas pārējās uzņēmēju un lauksaimnieku kreditēšanas programmas. R. Bērziņš Lauksaimniecībā tendences ir salīdzinoši pozitīvākas, piemēram, Zemes fonda programmā šā gada pirmajā ceturksnī bijis 19,4% liels pieaugums, kas ir lielākais pēc Covid-19 apgrozāmo līdzekļu aizdevuma programmas (tā darbu uzsāka 25. martā, aut.). Kopumā kopš vīrusa krīzes sākuma šā gada martā "Altum" savu finanšu instrumentu ietvaros veicinājusi jau gandrīz 300 miljonu eiro ieplūšanu tautsaimniecībā, kas ir ļoti nozīmīgs apjoms, un tas ar katru dienu pieaug. V. Bolbats: Krīzes ietekme ir redzama gan uz ielas, gan arī jūtama uzņēmēju noskaņojumā. Un valsts rīcība līdz šim ir bijusi adekvāta. Tomēr man šķiet būtiski domāt par to, kas notiks tālāk, kā mūsu uzņēmēji jutīsies un rīkosies pēckrīzes laikā, jo Covid-19 spilgti parāda tās aktualitātes, kas raksturo Latvijas biznesa vidi. Esam salīdzinoši jauna valsts, mums nav mežonīgā kapitālisma tradīciju, vietējā kapitāla uzkrāšanās vairākās paaudzēs vēl ir nākotnes jautājums. Kā baņķieris varu teikt, ka veiksmīgs Latvijas uzņēmējs šodien ir diezgan ambiciozs cilvēks, kurš sevi ir apliecinājis gan te, Latvijā, gan ārvalstīs. Tas nozīmē vienu – biznesa ideju un ambīciju iemiesošanai ir vajadzīga nauda. Tajā es saskatu iespēju, ka Latvijas bizness, Latvijas ekonomika saglabās šo veselīgo ambiciozitāti, saņems finansējumu un varēs sevi apliecināt, jo tā saucamā mežonīgā kapitālisma stāsts nav par likviditātes saglabāšanu, tas ir arī par risku uzņemšanos, izaugsmi, drosmi un uzdrīkstēšanos. Neapšaubāmi viens no mūsu trumpjiem ir salīdzinoši nelielais parāda līmenis, kā arī spēja uz dažādām norisēm reaģēt ātri. "Altum" kolēģu piemērs to spilgti apliecina. Kā varētu mainīties banku kreditēšanas politika 2020. gada otrajā pusē, pēckrīzes laikā? Bankas kļūs vēl piesardzīgākas? R. Bērziņš: Skaidrs ir tas, ka ekonomikā mēs nevaram nosaukt kādus krīzes beigu datumus – tā būs klātesoša vēl ilgi. Skaidrs ir arī tas, ka mēs vairs nekad nebūsim tādi kā agrāk. Runājot par "Altum", martā, nedēļu pirms krīzes armagedona ierašanās, mūsu vadības komanda kopīgi atskatījās uz paveikto piecu gadu laikā, priecājāmies par kredītportfeļa un peļņas pieaugumu, par saglabāto kredītreitingu, izcili sekmīgo obligāciju emisiju. Un, protams, menedžmentam bija zināmas ieceres turpmākajam periodam, kas krīzes ietekmē dažu nedēļu laikā ir kardināli mainījušās. Šodien mums ir jau pavisam citi izaicinājumi – būt nozīmīgam atbalstam uzņēmējiem krīzes laikā, protams, saglabājot tās prasības, kas skar projektu pelnītspēju, caurspīdīgumu, dzīvotspēju. "Altum" kapitāls ir palielināts par 100 miljoniem eiro, kas dod mums zināmu manevra iespēju risku jomā. Proti, varam būt elastīgāki, taču strikti turoties tajā risku rāmī, ko esam sev noteikuši katrai kreditēšanas programmai. Princips no mūsu puses: ja izvirzītie kritēriji tiek izpildīti, mēs uzņēmēju atbalstām. Un tam ir jānotiek ātri, laiks patlaban ir ļoti nozīmīgs faktors. Garantijas mēs šobrīd piešķiram divu darba dienu laikā, apgrozāmo līdzekļu aizdevumu – piecās dienās. Protams, tas mums prasīja pamatīgu darbu, lai vienotos par konkrētajiem nosacījumiem un nodrošinātu šādu ātrumu. Ir skaidrs, ka klienti pierod pie šāda servisa un mums jādomā, kā saglabāt līdzīgu tempu arī pēckrīzes laikā. Šis ir viens aspekts, kas rāda, kā šī krīze mūs jau ir izmainījusi. V. Bolbats: Katru nedēļu izskatām jaunus kredītu pieteikumus un izsniedzam jaunus kredītus. Interese ir gana liela. Bet, runājot par banku politiku pēckrīzes posmā, jāatceras, ka bankas ir un būs atbildīgas par noguldītāju naudu. Tāpēc nav pamata runāt par to, ka risku politika pēkšņi varētu būtiski mainīties un bankas varētu daudz vairāk riskēt. Risku politikā ir zināmas manevra iespējas, taču ir riski, kurus bankas nekad neuzņemas un neuzņemsies. Tomēr kā baņķieris redzu, ka bankas varētu kreditēt vairāk, un vēlētos izcelt tieši vietējā kapitāla banku kreditēšanas kapacitāti un jaudu. Te ir potenciāls attīstībai, un vietējā, Latvijas, kontekstā domājošie baņķieri varētu vairāk iesaistīties, kā arī tikt iesaistīti biznesa atbalsta mehānismos un instrumentos.V. Bolbats J. Janevics: Jāatceras, ka 14. martā, ieviešot ierobežojumus, vairākas nozares burtiski apstājās. Ar to laiku sākās globāla recesija, tāpēc nebūtu pamata tagad gaidīt no bankām, ka tās savā kreditēšanas politikā, kā saka, lēks ar galvu ūdenī. Tam nav pamata. Ir loģiski, ka katrs projekts šobrīd tiek vērtēts ļoti uzmanīgi. Un tieši tāpēc pastāv ekonomikas veicināšanas programmas ar valsts iesaisti kā "Altum" piemērā. Bet bankas šajā krīzē, manuprāt, ir rīkojušās ļoti adekvāti un savlaicīgi, piešķirot, piemēram, kredītbrīvdienas. Iepriekšējā krīzē es tik lielu pretimnākšanu no banku puses neatceros. Arī riska kapitāla nozarē finansētāji ir piesardzīgi, naudu piesaistīt ir grūtāk. Nav gan neiespējami, jo dažas nozares šobrīd piedzīvo uzplaukumu. Arī mūsu portfelī esošie, piemēram, atsevišķi tehnoloģiju uzņēmumi piedzīvo apgrozījuma pieaugumu. Jā, ir arī nozīmīgs aktīvu vērtību sarukums tradicionālo ekonomikas nozaru uzņēmumos, bet vismaz mūsu portfelī nav neviena tāda uzņēmuma, kurš būtu apstājies pavisam. Vai saskatāt kādas iespējas, ko var sniegt šī krīze jūsu uzņēmumā un ekonomikā kopumā? R. Bērziņš: Mums tā ir iespēja kļūt par vēl efektīvāku atbalsta punktu uzņēmējiem. Jau pirms krīzes uzsākām tādu programmu, kurā aizdevumus līdz 25 tūkstošiem eiro piešķīrām atvieglotā procedūrā, ātrāk un tikai attālināti. Vienkārši aizpildāms pieteikums, konkrēti vērtēšanas kritēriji, nav nepieciešama tikšanās ar bankas darbinieku. Jo mūsu darbinieku darbs maksā. Esmu ļoti gandarīts, ka savlaicīgi ieviesām šādu programmu, jo to esam izmantojuši kā bāzi, lai piešķirtu aizdevumus krīzē nonākušajiem uzņēmumiem. Domāju, ka projektu izskatīšanas ātrums un ļoti precīzi izstrādāta, uzņēmējam vienkārša aizdevuma saņemšana ir tas, ko mēs paņemsim līdzi no šīs krīzes. Protams, to balstīs jauna līmeņa un kvalitātes digitālie risinājumi. Tāpēc arī, runājot plašāk, ātrums un sadarbības, pakalpojumu digitalizācija ir tas, ko Latvija var izmantot kā savu priekšrocību. Mums tam ir laba IT infrastruktūra un speciālisti, gana stiprs finanšu sektors. V. Bolbats: Tā ir sagadījies, ka mūsu bankas jaunā internetbanka, ko redzam un attīstām kā digitālo platformu, kļuva pieejama tieši krīzes sākuma posmā, un mēs varam savus klientus efektīvi apkalpot attālināti. Un digitālās iespējas, protams, turpināsim attīstīt. Latvija, manuprāt, šoreiz ir labākā situācijā nekā citas Eiropas valstis. Pirmkārt, tāpēc, ka valsts līdz šim ir lieliski tikusi galā ar Covid-19 izplatīšanās nepieļaušanu un tā saucamie ārkārtējā stāvokļa pasākumi mums ne tuvu nebija tik strikti kā vairākās Rietumeiropas valstīs. Otrkārt, pateicoties atbildīgai fiskālajai politikai, mums ir mazāks valsts parāds. Šie abi ir mūsu aktīvi, runājot biznesa valodā. Kā neliela valsts, ātri un mērķtiecīgi rīkojoties, mēs varam šos aktīvus izmantot, lai kādas no ekonomikas nozarēm pēckrīzes laikā uzplauktu. Mums taču ir pieredzējuši un veiksmīgi uzņēmēji, finanšu un kapitāla infrastruktūra, Latvija ir visu nozīmīgāko globālo organizāciju dalībvalsts. Ir viss nepieciešamais izaugsmei. J. Janevics: Runājot par ekonomikas mikrolīmeni, ir jāsaprot, ka attīstības iespējas būs līdzīgas visā pasaulē. Mūsu īpašā iespēja ir aizpildīt tās biznesa nišas, kas citviet ir vairāk krīzes skartas, kurās bijis vairāk bankrotu, grūtību. Mēs kā krīzes un ierobežojumu mazāk skarta valsts varam iesaistīties un strādāt. Tas mazākā mērā ir valsts jautājums, bet tieši pašu uzņēmēju spēja identificēt un saprast šīs jaunās iespējas. Arī šajā gadījumā izšķirošs, protams, būs reakcijas ātrums, jo Rietumeiropa atgūsies, ieguldīs naudu savās ekonomikās un būs atpakaļ uz trases, tikai tas notiks vēlāk. J. Janevics Šobrīd gan par ekonomikas atgūšanos runāt ir pāragri, mēs taču vēl nezinām, kā un cik ilgi turpināsies Covid-19 ietekme. Jāņem vērā, ka nozīmīgi ir sarucis un turpinās samazināties patēriņš. Cilvēkiem vienkārši ir mazāk naudas, viņi kļūst piesardzīgāki, maina savus paradumus. Ilgtermiņā – jā, mums ir priekšrocības, jo esam piedzīvojuši mazāk zaudējumu, bet ekonomikas atveseļošanās noteikti nav dažu mēnešu jautājums. R. Bērziņš: Varu teikt, ka eksporta garantiju jomā pērn mēs saņēmām ap 250 pieteikumu, gadu iepriekš tie bija 280 pieteikumi, bet šogad divu mēnešu laikā – jau 260 pieteikumi. Tomēr es nejūtu, ka tas ir saistīts ar agresīvu ieiešanu jaunos eksporta tirgos, drīzāk tā ir tāda uzņēmēju apdrošināšanās pret dažāda veida riskiem, ko izraisījusi krīze. Tātad pagaidām šis tomēr vairāk ir stāsts par izdzīvošanu. Protams, būtu ļoti patīkami vēl šogad ķerties arī pie jaunām aizdevumu programmām, kas būtu orientētas tiešām uz jaunu izaugsmi. Bet šobrīd mūsu prioritāte ir ekonomikas stabilizēšana, lai bizness šovasar pārziemotu. [gallery ids="35995,35998,35992,35986,35989" columns="8" link="file" size="large"]

Cenas nenoteiktības varā - Konstantīns Goluzins

Neprognozējamā situācija ekonomikā liek sarosīties zelta pircējiem. Covid-19 uzliesmojums šā gada pirmajos sešos mēnešos investoru dzīvi padarījis trauksmes pilnu, un tas izpaudies ne tikai akciju, bet arī izejvielu tirgos. Arī atlikušais pusgads varētu būt svārstību pilns, noskaņojumam mijoties starp cerībām par ekonomikas atveseļošanos un bažām par Covid-19 otrā viļņa atnākšanu un tādā gadījumā iespējamiem bankrotiem. Plaša amplitūda Tas, ka tirgus svārstību diapazons var būt visai plašs, bija redzams jau šā gada pavasarī, kad iepriekšējo toleranci pret dažādiem ieguldījumu riskiem nomainīja nervozitāte, augot neziņai par nākotni. Ja apskatām konkrētas populārākās preču biržā tirgotās izejvielas, īpašu uzmanību izpelnās nafta, kuras cenu bez Covid-19 uzliesmojuma šogad ir ietekmējuši arī tādi faktori kā t. s. cenu karš Krievijas un Saūda Arābijas starpā, kā arī saspīlējums ASV un Irānas attiecībās, kas draudēja pāraugt plašā militārā konfliktā, bet tas, par laimi, nenotika. Tādējādi jau kopš janvāra sākuma naftas cena tika pakļauta visai ievērojamām svārstībām. Cenas strauji auga, bet pēc tam visai ātri atgriezās samazināšanās tendences. Ja lidmašīnas lido maz un liela daļa pasaules kuģu flotes stāv ostās, likumsakarīgi samazinās degvielas patēriņš un nafta kļūst mazāk pieprasīta. Negāciju kulminācija tika sasniegta 20. aprīli, kad ASV Teksasas gaišās jēlnaftas WTI cena kļuva negatīva, maija kontraktu cenai īslaicīgi nokrītoties pat zem mīnus 40 ASV dolāru atzīmes par barelu. Investoriem, kuriem nafta bija tikai ieguldījuma portfeļa diversifikācijas līdzeklis, bija lētāk naftu pārdot par negatīvu cenu nekā to uzglabāt. Līdz ar to tika darīts viss iespējamais, lai no šiem melnā zelta kontraktiem atbrīvotos, pat par to piemaksājot pircējam. Tobrīd varēja šķist, ka naftas tirgus arī nākamajos mēnešos sola kaut ko līdzīgu, tomēr, pasaules tautsaimniecībai atjaunojoties, melnais zelts kļuva par visai ienesīgu investīciju, un jūnija beigās WTI naftas cena atradās jau pie plus 40 dolāru robežas. Aplūkojot WTI naftas gaitas kopš 21. aprīļa, ir redzams, ka tās cena līdz jūnija beigām ir gandrīz četrkāršojusies. Kopš pavasara zemākā punkta labas peļņas iespējas solīja arī Ziemeļjūras jēlnafta Brent, kuras cena kopš minētā 21. aprīļa pieaugusi par 112,8%. Šogad augošā nervozitāte un dažādu risku apzināšanās ir bijusi ļoti pozitīva zelta cenai, dzeltenajam metālam atrodoties augstākajos punktos kopš desmitgades sākuma, kad tā cenu sāka graut deflācijas izplatīšanās draudi pasaulē. Laika posmā no pagājušā gada beigām līdz otrā ceturkšņa izskaņai zelta cena pieaugusi par 17,2%, savukārt kopš zemākā punkta pavasara sākumā šī investīciju metāla cena pakāpusies par 23,3%. Arī citu metālu, piemēram, vara, cena piedzīvojusi visai plašu svārstību diapazonu, tomēr īpaši izcēlies par zelta «mazo brāli» dēvētais sudrabs. Tā cena kopš zemākā punkta martā līdz jūnija beigām pieaugusi aptuveni par 60%. Šis metāls ir ļoti svārstīgs, jo atšķirībā no zelta tas ne tikai pilda uzkrājuma un naudas aizsardzības pret inflāciju funkciju, bet arī tiek izmantots rūpniecībā, piemēram, saules enerģijas paneļu ražošanā. Līdz ar to sudraba cenu svārstības ir pakļautas stipri daudzveidīgai, reizēm pat pretēju cenas ievirzi veidojošai faktoru buķetei. Ja paraugāmies uz tā cenas virzību salīdzinājumā ar citiem metāliem, šķiet, ka šogad vairāk izpaudusies tā funkcija, kura izpaužas, tirgus dalībniekiem meklējot ieguldījuma alternatīvas laikā, kad citu riskanto finanšu tirgus segmentu – akciju, augstāka investīciju riska obligāciju, industriālo metālu un kurināmā resursu – cenas biržā samazinās. Laika posmā no pagājušā gada beigām līdz šā gada pirmā pusgada izskaņai tā cena ir pieaugusi par 3%. Labvēlīgi naftai Baltic International Bank Aktīvu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Konstantīns Goluzins, jautāts par virzītājspēkiem varbūtējam izejvielu cenu pieaugumam, teic, ka labvēlīgi faktori būtu tie, kas stimulētu šo izejvielu patēriņu vai bremzētu to piedāvājumu. Runājot par konkrētām izejvielām, viņš min to, ka naftas patēriņš pamazām pieaug, jo tiek atcelti ierobežojošie pasākumi daudzās valstīs, tas stimulē kopējo ekonomisko aktivitāti. Arī naftas piedāvājums ir samazināts kopš OPEC+ valstu kopīgā līguma naftas ieguves samazināšanai. «Turpretī lielie naftas krājumi, kuri tika papildināti pēdējo pāris mēnešu laikā, un bažas par Covid- 19 otro vilni neļaus naftas cenām strauji kāpt. Līdz ar to var izteikt pieņēmumu, ka bez lielām izmaiņām uzskaitītajos faktoros cenas saglabāsies pašreizējā līmenī,» secina Baltic International Bank eksperts. Runājot par metāliem, viņš norāda, ka vara cenu lejup spiež zemais pieprasījums, kas saistīts ar kopējo ekonomiskās aktivitātes samazināšanos, salīdzinot ar pirmskrīzes līmeni. Savukārt augšup virzoši ir tā ieguves traucējumi Latīņamerikā. Abi šie faktori ir ar pandēmiju saistīto ierobežojumu rezultāts. «Līdz ar to arī vara cenas nākotne ir Covid-19 rokās,» saka eksperts. Turpretī zelta cena turpina augt, jo investori aizvien izmanto šo aktīvu kā finanšu «miera ostu» un instrumentu ar augstu likviditāti. Tā kā zelta ieguve ir limitēta un nespēj ātri reaģēt uz pieprasījuma pieaugumu, pieprasījums pēc zelta var stipri ietekmēt tā tirgus cenu. Tāpēc, ja pieprasījums pēc zelta pieaugs, pieaugs arī tā cena.Konstantīns Goluzins  Svarīgais zelts Ņemot vērā, ka situācijas attīstību precīzi prognozēt nav iespējams, grūti arī izteikt viedokli par izejvielu cenu svārstībām, spriež K. Goluzins. Viņaprāt, attiecībā uz potenciāli iespējamu cenas pieaugumu būtu jāakcentē zelts, kas ir labs diversifikācijas instruments pasaules ekonomiskās nenoteiktības brīžos. Tomēr finanšu eksperts brīdina, ka arī zelta cena var strauji kristies, samazinoties turpmākās ekonomiskās attīstības riskiem. Attiecībā uz potenciāli iespējamu cenas pieaugumu būtu jāpiemin zelts, kas ir labs diversifikācijas instruments pasaules ekonomiskās nenoteiktības brīžos, uzskata Baltic International Bank Aktīvu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Konstantīns Goluzins. Mārtiņš Apinis, Laikraksts Diena, 2020.gada 6.jūlijā

Iknedēļas finanšu tirgus pārskats 29.06.-05.07.

  Konstantīns Goluzins, CFA Aktīvu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Tālr.: (+371) 6700 0456 E-pasts: trust@bib.eu SKATĪT LINKEDIN PROFILU   Pagājušās nedēļas galvenie notikumi Kā vēsta The Wall Street Journal, Saūda Arābija ir apsolījusi sākt jaunu cenu karu naftas tirgū, ja citi naftas ieguves samazināšanas līguma dalībnieki nekompensēs kvotu neievērošanu. Pēc informācijas publikācijā, Saūda Arābijas princis Abdelsazizs bin Salmans Al Sauds nesen iesniedza ultimātu Angolai un Nigērijai, pieprasot, lai to vadītāji paziņo skaidru plānu naftas ieguves samazināšanai. OPEC videokonferences laikā, 18. jūnijā, šo valstu pārstāvji paziņoja, ka nav gatavi uzņemties īpašas saistības ierobežot ražošanas apjomus. Atbildot uz to, Saūda Arābija skaidri pateica, ka ir gatava atkal sākt naftas tirdzniecību par samazinātu cenu, kas kaitētu Angolas un Nigērijas ekonomikai. Iepriekšējo līgumu OPEC dalībnieki un ārpus karteļa esošās valstis, ieskaitot Krieviju, parakstīja 12. aprīlī. Tas sāka darboties 1. maijā. Saskaņā ar sākotnējiem nosacījumiem tika plānots, ka darījuma puses maijā-jūnijā samazinās naftas ieguvi par 9,7 miljoniem barelu dienā. Tad tiem bija jāturpina pakāpeniska palielināšana: kopš jūlija samazinājums bija 7,7 miljoni barelu dienā, un no 2021. gada janvāra līdz 2022. gada aprīlim - 5,8 miljoni barelu dienā. Turpretī jūnija sākumā darījuma puses mainīja nosacījumus un vienojās pagarināt pašreizējo vienošanos, lai samazinātu naftas ieguvi līdz jūlija beigām. Tajā pašā laikā valstis, kas pilnībā neievēroja nolīguma nosacījumus, apņēmās nākamajos trīs mēnešos - jūlijā, augustā un septembrī kompensēt kvotu neizpildi. Amerikas Savienotajās Valstīs ir reģistrēts rekordliels ar koronavīrusu inficēto cilvēku skaita pieaugums; iepriekšējā nedēļā valstī katru dienu tika atklāti vairāk nekā 50 tūkstoši jaunu saslimšanas gadījumu. Tajā pašā laikā jūnija sākumā saskaņā ar ASV Slimību kontroles un profilakses centra (CDC) datiem Amerikā tika reģistrēti aptuveni 14 tūkstoši jaunu infekcijas gadījumu dienā. Tad daudzi štati sāka atcelt karantīnas un citus ierobežojošus pasākumus. Tagad štati kā Kalifornija, Teksasa, Florida, Arizona un Džordžija ir kļuvuši par jauniem slimības epicentriem. Tur tiek pakāpeniski atgriezti aizliegumi, tiek slēgti restorāni un kafejnīcas, parki un citas sabiedriskās vietas. PVO turpina reģistrēt rekord augstu jaunu koronavīrusa gadījumu ikdienas pieauguma skaitu, kas dod iemeslu runāt par otrā viļņa riskiem. Ekonomikas dati ASV. Bezdarba līmenis jūnijā samazinājās par 2,2 procentpunktiem līdz 11,1%, bet jaunu darba vietu skaits nelauksaimnieciskajā sektorā sasniedza 4 miljonus 800 tūkstošus, kas ir par 1 miljonu 800 tūkstošiem vairāk, nekā gaidīts, un par 2 miljoniem 100 tūkstošiem vairāk, nekā mēnesi iepriekš. Sākotnējo nedēļas bezdarbnieka pabalstu pieteikumu skaits tika reģistrēts 1 miljona 427 tūkstošu apmērā, kas ir par 55 tūkstošiem mazāk nekā iepriekšējā nedēļā, bet par 72 tūkstošiem vairāk, nekā prognozējuši analītiķi. Eiro zona. Patēriņa cenu indekss jūnijā palielinājās par 0.3%, salīdzinot ar šī gada maiju, savukārt jūnija inflācija gada griezumā arī sastādīja 0.3%. Pamatinflācijas līmeņa pieaugums, neņemot vērā pārtikas un energoresursus, jūnijā sasniedza 0.8%. Bezdarba līmenis maijā pieauga par 0,1 procentpunktu un sastādīja 7,4%, kas bija zemāks par gaidāmajiem 7,7%. Ķīna. Pēc Caixin Bankas datiem, jūnijā PMI uzņēmējdarbības aktivitātes indekss apstrādes rūpniecībā pieauga par 0,5 procentpunktiem un sastādīja 51,2 punkti, savukārt, pēc Ķīnas Nacionālā statistikas biroja datiem, PMI apstrādes rūpniecības indekss jūnijā sastādīja 50,9 punktus. Svarīgākie šīs nedēļas notikumi Otrdien Eirozonā, Japānā un Lielbritānijā būs zināmi dati par maija rūpniecisko ražošanu, un ASV ziņos par cenu pieaugumu jūnijā. Trešdien Japānas Banka ziņos par savu lēmumu par galveno procentu likmi, kā arī par turpmākajiem plāniem ekonomikas stimulēšanas programmā, bet ASV publicēs datus par naftas rezervju izmaiņām par nedēļu. Ķīna ceturtdien publicēs datus par IKP pieaugumu otrajā ceturksnī, kā arī datus par mazumtirdzniecību, rūpniecisko ražošanu un bezdarbu jūnijā. Savukārt ASV ziņos par sākotnējiem pieteikumiem bezdarbnieka pabalstu saņemšanai par nedēļu, bet ECB ziņos par nākamajiem ekonomikas stimulēšanas soļiem. Piektdien Eirozonā tiks paziņots par cenu pieaugumu jūnija. Šeit sniegtajai informācijai ir informatīvs raksturs, tā nevar tikt uzskatīta par piedāvājumu vai ieteikumu pirkt, turēt vai pārdot vērtspapīrus, vai par ieguldījumu ieteikumu, ieguldījumu pētījumu vai ieguldījumu konsultāciju vai par ieteikumu uzticēt jūsu aktīvu pārvaldīšanu noteiktajam ieguldījumu pārvaldniekam. Klients pilnībā apzinās un uzņemas visus riskus, kas saistīti ar ieguldījumiem. Šo informāciju ir sagatavojusi AS Baltic International Bank.

Banka atkārtoti iegūst Platīna balvu Ilgtspējas indeksā

11. jūnijā Baltic International Bank atzīta par uzvarētāju Ilgtspējas indeksa Platīna kategorijā. Šo augsto – Platīna – novērtējumu, kas apliecina uzņēmuma darbību atbilstoši ilgtspējas principiem, Banka saņem jau otro gadu pēc kārtas. Ilgtspējas indeksa augstākajai jeb Platīna kategorijai šogad kvalificējās 19 uzņēmumi un Baltic International Bank ir vienīgā vietējā kapitāla banka, kas saņēmusi šo apbalvojumu. “Kļūt par uzvarētājiem Platīna kategorijā jau otro reizi ir pagodinoši, vienlaikus, tas ir apliecinājums, ka ilgtspējas jēdziens Bankas darbā nav tikai īslaicīga parādība, bet gan rūpīgi izvērtēta un realizēta stratēģija atbilstoši ESG principiem. Vides ilgtspējas, labas pārvaldības un sociāla rakstura jautājumi bijuši tie, pie kā esam ilgstoši mērķtiecīgi strādājuši veidojot Baltic Interntional Bank par modernu investīciju banku un ieviešot ESG principus visos darbības līmeņos”, norāda Bankas valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats. Platīna kategorija tiek piešķirta uzņēmumiem, kas savā darbībā ir pilnībā integrējuši korporatīvo pārvaldību, un tajos noteikti atbildīgie gan valdes, gan izpildītāju līmenī. Šajos uzņēmumos notiek sistemātiska datu vākšana un ietekmes novērtēšana, kā arī par savu darbību atskaitās ar augsta līmeņa caurskatāmību un ietekmes auditorijas piesaisti, un to publiskotos datus ir apstiprinājis ārējs auditors. “Korporatīvajā vidē ilgtspēja jau sen nav modes tendence. Tas ir organizāciju dzīvesveids, kam ir ļoti nozīmīga ietekme gan uz to izaugsmi, gan sabiedrību, gan arī valsts un pasaules attīstību kopumā”, atzīst Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja un Ilgtspējas indeksa koordinatore Dace Helmane. Ilgtspējas indekss ir stratēģisks vadības instruments, kas balstīts uz starptautiski atzītu metodoloģiju, palīdzot uzņēmumiem novērtēt savas darbības ilgtspēju un korporatīvās atbildības līmeni piecās jomās – stratēģijā, tirgus attiecībās, darba vidē, vidē un sabiedrībā. Kopējo uzņēmuma novērtējumu veido sasniegumi visās piecās jomās, tāpēc tikai integrāla pieeja, kas aptver visas Bankas darbības jomas, ļauj gūt panākumus. Baltic International Bank 2014. gadā un 2015. gadā ieguva Ilgtspējas indeksa bronzas apbalvojumu, 2016. gadā – sudraba apbalvojumu, 2017. un 2018. gadā Bankas sniegums novērtēts ar augsto zelta līmeņa godalgu, bet 2019. gadā uzņēmums pirmoreiz saņēmis augstāko – Platīna godalgu. Par Ilgtspējas indeksu Kopš Ilgtspējas indeksa izstrādes 2009. gadā, tam ir pievienotas vairākas citas iniciatīvas, ļaujot Latvijas uzņēmumiem ne tikai iegūt sava snieguma analīzi un ekspertu komentārus, bet arī pretendēt uz virkni dažādu apbalvojumu, piemēram, statusu Ģimenei draudzīgs komersants, Godīgas tirdzniecības un Inovāciju līdera balvām, apbalvojumu Reģiona spēks un virkni citu. Iniciatīvu īsteno Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts, bet to atbalsta Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība. Kopš 2010. gada Ilgtspējas indeksa pašvērtējuma iespējas ir izmantojuši gandrīz 300 uzņēmumi. Ilgtspējas indeksa Platīna grupu 2020. gadā pārstāv “LDz Cargo”, “Rīgas Siltums” “Augstsprieguma tīkls”, “Balta”, “Cēsu alus”, “Coca-Cola HBC Latvia”, “Latvenergo”, “Latvijas Autoceļu uzturētājs”, “Latvijas dzelzceļš”, “Latvijas Loto”, “Rimi Latvia”, Rīgas tehniskā universitāte, “Sadales tīkls”, “SEB banka”, “Schwenk Latvija”, Starptautiskā lidosta “Rīga”, “Swedbank” un “Ventspils reiss”. 

Baltic International Bank pretendē uz Centrālās un Austrumeiropas labākās digitālās bankas godu

Baltic International Bank aprīlī klientiem prezentēja jauno internetbanku, piedāvājot uzlabotu funkcionalitāti, ērtāku lietotāja pieredzi, kā arī aktualizētus drošības risinājumus. Kā nākamais solis -  dalība platformas “Global Finance” rīkotajā konkursā “Worlds Best Digital Bank Awards”. “Esam pieteikuši dalību gan konkursa pamata kategorijā – labākā digitālā banka, gan divās apakškategorijās, ko šobrīd vēl neatklāsim, bet esam pārliecināti, ka ambīcijas, kas, nenoliedzami, mums piemīt, ir pamatotas un mūsu radītā internetbanka var konkurēt starptautiskā līmenī!”, - atzīst Digitālo kanālu attīstības vadītājs Jānis Osis. Baltic International Bank internetbanka ļauj veikt maksājumu parakstīšanu un pieteikumu apstiprināšanu vairākos līmeņos, izmantot  ātro maksājumu funkciju, tos izvēloties no saņēmēju saraksta. Izstrādāta arī gudrā maksājumu forma, kas pielāgojas klienta ievadītajai informācijai. Ātrai un ērtai vairāku maksājumu apstrādei ieviests maksājumu imports un maksājumu pārskatu eksports, pievienota meklēšanas funkcija, kā arī iespēja vienlaikus apstiprināt vairākus maksājumus. Divdesmit viena gada pastāvēšanas laikā konkurss “Worlds Best Digital Bank Awards” kļuvis par vienu no prestižākajiem, saņemt balvu kādā no konkursa segmentiem uzskatāma par vienu no lielākajām industrijas atzinībām, kas apliecina izcilību digitālo finanšu pakalpojumu jomā.

Baltic International Bank apdrošinājusi darbiniekus Covid-19 saslimšanas gadījumā

Baltic International Bank iegādājusies apdrošināšanas polises visiem bankas darbiniekiem apdrošinot tos gadījumā, ja inficēšanās rezultātā ar Covid 19, nākas ārstēties stacionārā. Tā ir finansiāla apdrošināšana, kas šajā situācijā paredz finansiālu atbalstu. Inga Auziņa, Baltic International Bank Personāla vadības pārvaldes vadītāja, uzsver: “Nenoliedzami, viens no pēdējā laika lielākajiem izaicinājumiem un vienlaikus arī - prioritātēm, mums, līdzīgi kā daudziem uzņēmumiem Latvijā, bijušas rūpes par saviem darbiniekiem, saistībā ar Covid-19 . Līdzās distances normām, dezinfekcijai, attālinātajam darbam, tehnoloģiskajām iespējām un citiem faktoriem, ko esam nodrošinājuši Baltic International Bank darbiniekiem, esam apguvuši veidu kā sadzīvot ar šo “nezināmo” faktoru. Apdrošināšana tieši Covid-19 saslimšanas gadījumā ir būtiska iespēja parūpēties par darbiniekiem un nodrošināt nepieciešamo atbalstu vajadzības gadījumā, un šādu iespēju kā darba devējs uzskatām par ļoti svarīgu. Šī apdrošināšana ir papildus drošība jaunajos apstākļos, kādos mums vēl kādu laiku nāksies dzīvot un kam pielāgoties.“ COVID-19 apdrošināšana ir AAS "BALTA" nelaimes gadījumu apdrošināšanas pakalpojums. “Neilgā laikā vīrusa infekcija Covid-19 ir pilnībā izmainījusi mūsu dzīvi, radot virkni izaicinājumu ikvienam – drošība un stabilitāte ir kļuvusi par galveno sabiedrības prioritāti. Arī uzņēmumi ir lielu izaicinājumu priekšā – gan ekonomisku, gan cilvēcīgu. Līdz ar pakāpenisku valstiski noteiktu ierobežojumu atcelšanu atbildība par darba vides epidemioloģisko un sociālo drošību vairāk nonāks uz darba devēju pleciem. Atbalsts darbiniekiem vēl nekad nav bijis tiks nozīmīgs kā šobrīd, un esam gandarīti, ka uzņēmumi to izprot un aktīvi izmanto iespēju sniegt atbalstu saviem darbiniekiem, izrādot rūpes un sniedzot papildu aizsardzību šajā visiem sarežģītajā laikā,” norāda Ludmila Ščegoļeva, BALTA Personu produktu vadītāja un risku parakstītāja. Baltic International Bank ir darba devējs 215 darbiniekiem.

Baltic International Bank kapitāla pietiekamības rādītājs augstāks par prasībās noteikto

Baltic International Bank AS 2020. gada 1. ceturksnī aktīvi darbojusies, turpinot realizēt iepriekš noteikto biznesa stratēģiju, stiprinot savu pozīciju kā vietējā kapitāla banka, fokusējoties uz ilgtspējīgu attīstību un darbu ar vietējiem klientiem ilgtermiņā. Banka stiprinājusi savas kapitāla pietiekamības radītājus, kas uz 2020.gada 31.martu sasniedza 17,31% (kopējais kapitāla pietiekamības radītājs), kas pārsniedz FKTK noteiktas prasības. Bankas Likviditātes seguma rādītājs (LCR, Liquidity Coverage Ratio) uz 2020.gada 31.martu sasniedza 176%, būtiski pārsniedzot FKTK noteiktās prasības. Šie radītāji ļaus pārējos 2020.gada ceturkšņos atsākt kreditēšanu. Bankas valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats, izvērtējot paveikto pirmajos trīs gada mēnešos, norāda: “Gada sākumā esam turpinājuši to pārmaiņu procesu, kas aizsākās jau 2017.gadā un spilgti iezīmējās nākamajos divos gados, un varam teikt, ka 2020.gada  sākumā noslēdzies vērienīgs darba posms, kas aptver strukturālas pārmaiņas dažādos aspektos - izmaiņas klientu portfelī, produktu piedāvājumā un klientu apkalpošanas modelī. Esam apstiprinājuši Bankas darbības stratēģiju nākamajiem trīs gadiem. 2020.gada pirmā ceturksnī Banka finalizēja kapitāla stiprināšanas plānu, un turpināja strādāt pie riska aktīvu kvalitātes, kas paredzēja arī papildus uzkrājumu veidošanu. Tas bija pamatiemesls zaudējumiem pirmajā ceturksnī. Kreditēšana un atbalsts vietējiem uzņēmējiem būs viena no turpmākā darba prioritātēm, un, kā vietējā kapitāla bankai mūsu priekšrocība ir tā, ka bankas īpašnieki un vadība ir Latvijā, redzam un izprotam situāciju, varam pieņemt operatīvus lēmumus un tieši tas šobrīd vajadzīgs uzņēmējiem Latvijā, lai mūsu aktīvu pusē dominētu Latvijas bizness. Kā arī, esam strādājuši pie tā, lai klientiem būtu pieejams plašs digitālo pakalpojumu klāsts – gan saistībā  ar jauno internetbanku, gan ieviešot iespējas apkalpot klientu neatkarīgi no viņa atrašanās vietas. Ārkārtas situācija valstī apliecinājusi, ka esam gatavi sniegt klientam visus nepieciešamos Bankas pakalpojumus attālināti.” 2020. gada 1. ceturkšņa pārskats pilnā apjomā pieejams šeit.

Banka atjauno klientu apkalpošanu klātienē

Cienījamie klienti! Informējam, ka sākot ar 13.05.2020. Baltic International Bank atjauno klientu apkalpošanu klātienē. Laikā no 13. līdz 15. maijam klātienē klientu apkalpošana notiks no plkst. 11.00 līdz 15.00, savukārt sākot ar 18. maiju – atbilstoši Bankas darba laikam. Lūdzam ņemt vērā, ka nolūkā, lai nodrošinātu maksimāli drošu klientu apkalpošanu, nepakļaujot veselības riskam Bankas klientus un darbiniekus, Bankas apmeklējums iepriekš jāpiesaka sazinoties ar savu privāto baņķieri vai Banku zvanot: (+371) 6700 0444 vai elektroniski: info@bib.eu. Priecāsimies redzēt Jūs klātienē, vienlaikus aicinām rūpīgi izvērtēt klātienes apmeklējuma nepieciešamību un izmantot iespēju lietot Bankas pakalpojumus attālināti!

Baltic International Bank pievienojas Finanšu nozares asociācijas izstrādātajam moratorijam

Finanšu nozares asociācija sadarbībā ar tās biedriem, tai skaitā - Baltic International Bank,  izstrādājusi moratoriju, kas paredz banku klientiem, kuru īstermiņa finanšu grūtības izraisījis COVID-19, iespēju atlikt hipotekārā kredīta pamatsummas maksājumus līdz 12 mēnešiem, bet līzinga un patēriņa kredīta pamatsummas maksājumus līdz sešiem mēnešiem. Moratorijs saskaņots ar Finanšu kapitāla un tirgus komisiju, to izskatījusi arī Konkurences padome pēc konsultācijām ar Eiropas Komisiju. Tādējādi bankas harmonizē un sniedz arvien pieaugošu atbalstu to klientiem, lai risinātu īstermiņa grūtības veikt kredītmaksājumus. Moratorijs paredz, ka klientam būs iespēja saņemt saistību pamatsummas izpildes atlikšanu, ja tam nav būtisku saistību izpildes kavējumu pēdējo 12 mēnešu laikā pirms 2020. gada 12. marta, kā arī tas nav atzīts par maksātnespējīgu pirms minētā datuma vai saistību pamatsummas izpildes atlikšanas periodā, kā arī šajā periodā klients turpina maksāt kredīta procentus un/vai citus maksājumus, kas noteikti aizdevuma līgumā. Klientam ir jāturpina godprātīga rīcība, pilnīgi un atklāti jāsadarbojas ar finanšu iestādi, kā arī jāsniedz tai precīza informācija. Par klienta pieteikuma izskatīšanu netiks iekasēta komisijas maksa. Citi līguma grozījumi, kas pasliktinātu klienta stāvokli, netiks izdarīti. Moratorijs veicina vienkāršu saistību pamatsummas atlikšanas procesu klientam. Klientam būs tikai jānorāda bankai, kāds saistību izpildes atlikšanas iemesls ir radies COVID-19 vīrusa dēļ, piemēram, samazinājušies ienākumi, pārtrauktas darba attiecības u.c. Klients var izvēlēties arī īsāku saistību pamatsummas atlikšanas termiņu par moratorijā noteikto. Finanšu iestādes, kas pievienojušās moratorijam, aicina klientus to izmantot, rūpīgi un objektīvi izvērtējot savas finanšu iespējas un situācijas attīstību. Saistību pamatsummas izpildes atlikšana nozīmē to, ka attiecīgajā laika posmā būs jāmaksā tikai kredītprocenti, bet kredīta pamatsummu varēs atmaksāt vēlāk esošā kredīta termiņa laikā. Kredītņēmējam jāievēro, ka pamatsummas atmaksa tiek atlikta, tāpēc pēc saistību izpildes termiņa atlikšanas beigām pieaugs ar pamatsummas atmaksu saistītie maksājumi. Lai ikmēneša maksājums paliktu iepriekšējā apmērā, pastāv iespēja pagarināt kredīta termiņu, taču šajā gadījumā jārēķinās, ka, atbilstoši apstākļiem finanšu tirgos, kopējais samaksāto procentu apjoms var pieaugt, kā arī par termiņa pagarinājumu var tikt prasīta papildu komisijas maksa. Klientiem, kuri ir finanšu grūtībās, tādēļ nevar pildīt saistības, bet kuri neatbilst moratorija nosacījumiem, ir jāvēršas savā bankā, lai risinātu situāciju individuāli. Moratorijs stājas spēkā 2020. gada 29. aprīlī un ir spēkā līdz Asociācija paziņos par tā izbeigšanu. Saistību izpildes atlikšana atbilstoši moratorija principiem var notikt tikai vienu reizi, klientam jāpiesakās un lēmums par to bankai ir jāpieņem līdz 2020. gada 30. jūnijam. Ja klients jau līdz šim bija vienreiz lūdzis saistību izpildes atlikšanu, to moratorija darbības laikā varēs izdarīt vēl vienu reizi. Moratorijs sagatavots, ievērojot Eiropas Banku iestādes vadlīnijas. Līdzīgi moratoriji šajās dienās ir parakstīti arī Lietuvā un Igaunijā. Vairāk: financelatvia.eu Pagaidu kredītmaksājumu moratorija noteikšana privātpersonām

Viktors Bolbats: vistuvākajā laikā atsāksim kreditēt!

Baltic International Bank nesen ir palielinājusi pamatkapitālu, bet bankas padome ir apstiprinājusi bankas stratēģiju nākamajiem trīs gadiem. Baltic International Bank valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats intervijā aģentūrai LETA uzsver, ka pirmais stūrakmens stratēģijā ir tieši kreditēšana un atbalsts vietējam biznesam, īpaši mazo un vidējo uzņēmumu segmentam. Banka visdrīzākajā laikā veiks visas nepieciešamās darbības kreditēšanas atjaunošanai. Savukārt otrais stūrakmens ir maksimāla elektronisko un attālināto darbības kanālu izmantošana, kam savā ziņā pat palīdzējusi tagad izsludinātā ārkārtējā situācija. Kāda ir ārkārtējās situācijas ietekme uz bankas darbu? Vai tādēļ ir apstājušies kādi projekti, piemēram, par jaunu klientu piesaisti? Šī situācija tiešām ir ārkārtēja un bezprecedenta gan mums, gan klientiem. Mēs ļoti ātri mobilizējām iespēju strādāt attālināti. Vairāk nekā puse no mūsu darbiniekiem šodien strādā attālināti un darbs notiek. Arī klienti praktiski visiem bankas pakalpojumiem var piekļūt attālināti un, piesakoties iepriekš, var izmantot arī tos pakalpojumus, kurus var sniegt tikai klātienē. Jums savulaik bija ieceres par jaunu klientu piesaisti no eirozonas valstīm, Skandināvijas. Kas tagad notiek ar šīm iecerēm? Kas attiecas uz klientu piesaisti, tad tagad attālinātajos saziņas kanālos mums pārsvarā pienāk pieteikumi un jautājumi no Latvijas klientiem. No jūsu minētajiem reģioniem pieprasījums tagad ir zems un tas ir saistīts ar esošo situāciju. Taču arī mēs, ņemot vērā ieviestos ierobežojumus attiecībā uz komandējumiem, ceļošanu, tagad pārsvarā koncentrējamies uz tiem pieprasījumiem, kuri mums ienāk, un, kā jau minēju, tas ir no Latvijas klientiem. Kā ir ar ietekmi ilgtermiņā? Vai ārkārtējā situācija atstās savu iespaidu uz banku nozari kopumā? Ņemot vērā, ka šī situācija ir globāla, tā atstās ietekmi uz ekonomiku gan Latvijā, gan pasaulē. Visās krīzēs, ko mēs jau esam piedzīvojuši, - gan lokālās, gan globālās -, ir notikusi virkne procesu, tostarp ir mainījies spēku sadalījums tirgū. Iepriekšējās finanšu krīzes 2008., 2009.gadā daba tomēr bija citādāka, tādēļ atšķirībā no šīs krīzes mēs šoreiz redzam arī ļoti izteiktu atbalstu gan nacionālo valdību, gan Eiropas Savienības un Eiropas Centrālās bankas līmenī. Atkarībā no tā, kādi būs politikas veidotāju lēmumi gan pasaulē, gan Eiropā, gan Latvijā, būs atkarīgs arī uzņēmēju stāvoklis. Tāpat šis ir iespēju laiks, jo ļoti daudziem tieši šādos neparastos apstākļos rodas jaunas domas par to, ko vajadzētu darīt citādāk, ko attīstīt, kur investēt. Vai ārkārtējās situācijas dēļ ir ieviesušās korekcijas arī bankas darbības modeļa maiņas procesā? Mēs nupat esam apstiprinājuši Baltic International Bank darbības stratēģijas virzienus. Paskaidrošu, ka bija bankas stratēģija, kura bija mainīta un pie kuras īstenošanas mēs strādājām. Taču stratēģija, kā jau ilgtermiņa dokuments, prasa regulāru novērtējumu un kalibrēšanu. Mēs to darām dialogā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), un nesen Baltic International Bank padome apstiprināja bankas stratēģiju nākamajiem trīs gadiem. Būtiski, ka banka saņēmusi apstiprinājumu no FKTK par to, ka bankas kapitāla rādītāji atbilst komisijas noteiktiem robežlielumiem un tos pārsneidz, kas attiecīgi nozīmē bankas iespēju atgriezties kreditēšanas segmentā. Pirmais stūrakmens manis minētajā stratēģijā ir tieši kreditēšana un atbalsts vietējam biznesam, īpaši mazo un vidējo uzņēmumu segmentam. Banka visdrīzākajā laikā veiks visas nepieciešamās darbības kreditēšanas atjaunošanai, vienlaikus rūpīgi un pārdomāti izvērtējot to klientu segmentu, kam šis pakalpojums būs pieejams.   Otrais stūrakmens ir maksimāla elektronisko un attālināto darbības kanālu izmantošana. Jau sākot no aprīļa otrās puses, mūsu klientiem būs pieejama jauna internetbanka, kuras izveidei esam veltījuši ievērojamu darbu, un esmu gandarīts, ka turpinām pilnveidot digitālo pakalpojumu segmentu. Tādēļ ārkārtējā situācija pat savā ziņā mums dod iespēju pieņemt lēmumus, kuri stratēģiski ir vajadzīgi. Vai ir vēl kādas izmaiņas biznesa modeļa maiņas stratēģijā? Mēs esam pārsnieguši zināmu raksturlielumu, kuru paši sev bijām noteikuši par progresa punktu, proti, gada beigās vairāk nekā puse no aktīvajiem bankas klientiem bija vietējie klienti. Tas mums vēsturiski ir rekordaugsts skaitlis, un šī proporcija turpina augt katru mēnesi. Turklāt mēs esam sasnieguši augstākus kapitāla pietiekamības rādītājus, nekā tiek prasīts. Mēs esam strādājuši arvienu vienīgo kritēriju – lai mūsu aktīvu pusē dominētu Latvijas bizness. Lai mēs varētu izpildīt solījumu būt atbalstam vietējam biznesam, mums ir jāattīstās tālāk un mēs turpinām stiprināt savu komandu ar kompetentiem darbiniekiem, kuri ir strādājuši lielās starptautiskās organizācijās. Vasarā mēs plānojam stiprināt un papildināt arī bankas vadības komandu. Tāpat ir svarīgi, lai klientiem serviss ir pieejams un atbilstošs viņu vajadzībām. Tādēļ paralēli jau pieminētajai jaunajai internetbankai mums ir ieviesta virkne iespēju, kā apkalpot modern klientu, vienalga, vai tas atrastos Latvijā vai ārvalstīs.   Jūs saskatāt iespējas vietējā biznesa kreditēšanā? Es teikšu, ka jā. Jo pat pirms Covid-19 pandēmijas no regulatora apkopotajiem datiem bija redzams, ka mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuri ir Latvijas biznesa mugurkauls, izsniegto kredītu apjoms samazinās katru ceturksni jau vairākus gadus. Mēs bieži skatāmies uz banku kopējo kredītportfeli vai kopējo juridisko personu kredītportfeli. Taču mazie un vidējie uzņēmumi ir būtiska ekonomikas daļa, un tiem izsniegto kredītu apjoms gada laikā ir samazinājies par teju 500 miljoniem eiro. Tas nozīmē, ka kredīti tiek dzēsti vairāk, nekā šie uzņēmumi saņem jaunus aizdevumus. Mēs tieši šajā segmentā redzam biznesa izaugsmes iespējas. Mūsu bilance šodien ļauj kreditēt un kreditēt tādā apjomā, kas atbilstu mazo un vidējo uzņēmumu pieprasījumam. Mēs šajā segment sagaidām izaugsmi, un pieprasījums tur ir stabili labs. Protams, savas korekcijas tirgū ievieš Covid-19 infekcija, bet, manuprāt, tas tikai palielina vajadzību tirgū pēc svaigiem naudas resursiem biznesam. Vai jūs nebaida tas, ka Covid-19 izraisītās krīzes dēļ daudzi uzņēmumi kreditēšanai vairs nekvalificēsies? Latvijas ekonomika būtībā ir relatīvi neliels tirgus, kurš aug, pateicoties eksportam. Tādēļ Latvijas tautsaimniecība krīzē ir skarta diezgan plaši un uzņēmumiem krītas apgrozījumi. Tomēr pašlaik ir pieejamas dažādas valsts atbalsta formas,tostarp attīstības finanšu institūcijas "Altum" instrumenti, kuri ļauj bankām piešķirt jaunu aizdevumu vai atvieglot esošā kredīta apkalpošanu, ļauj bankām šajā situācijā samazināt savus riskus, jo banka šajā gadījumā riskē ar savu noguldītāju naudu un kapitālu. Tas viss kopā ar pamatotām cerībām, ka pieejamo instrumentu klāsts tiks paplašināts, bankām dod iespējas piešķirt kredītus. Arī uzņēmēji pašlaik svārstās starp diviem viedokļiem. Viens ir iepauzēt, pagaidīt, neriskēt. Otrs viedoklis ir tieši pašlaik meklēt jaunas iespējas, izmantot atbalsta instrumentus, runāt ar banku un kopā saprast, kā sildīt ekonomiku.   Baltic International Bank sadarbojas ar Altum? Jā! Mēs ar Altum esam regulārā dialogā. Ņemot vērā, ka mūsu banka vēsturiski nav nodarbojusies ar hipotekāro kreditēšanu lielā apmērā, mums šobrīd arī praktiski nav ekspozīcijas saistībās ar "Altum". Mēs šīs attiecības tagad labprāt nodibinām un palielinām. Pašlaik mēs labprāt izskatām projektus, kuru struktūrā būs arī Altum garantijas. Kapitāla stiprināšanas nolūkā banka šogad ir palielinājusi pamatkapitālu par 2,7 miljoniem eiro, piesaistot arī jaunus akcionārus. Kas ir jaunie akcionāri – vai Latvijas rezidenti? Jaunie akcionāri ir Latvijas pilsoņi. Tie ir bankas klienti, kuri ilgus gadus bija tā saucamā subordinētā kapitāla turētāji. Tagad viņi ar šo subordinēto kapitālu apmaksāja bankas jaunizlaistās akcijas. Tādēļ izauga bankas kopējais kapitāls un mainījās akcionāru proporcijas. 2019.gada pārskatā arī minēts, ka plānots palielināt kapitālu par 10 miljoniem eiro 2020.gada laikā, piesaistot jaunus akcionārus. Vai 2,7 miljonu palielinājums jau ir ietverts šajos 10 miljonos? Minētais 2,7 miljonu eiro ieguldījums ir tikai viens no pasākumiem, kurš jau mums ir devis vēlamo rezultātu. Bankas kapitāla rādītāji atbilst FKTK normatīviem un ļauj mums pievērsties jaunajiem stratēģiskajiem virzieniem – izsniegt kredītus un izveidot jaunus riska kapitāla aktīvus, proti, aizdot un investēt naudu. Būtiski, ka tas ir iespējams jau tagad. Pati akciju emisija nav pašmērķis. Bankas dibinātājiem un akcionāriem ir skaidrs nodoms attīstīt banku, lai tās ieguldījums Latvijas ekonomikā ir arvien lielāks. Piesaistot jaunus stratēģiskus partnerus, var tikt veikta arī jauna akciju emisija. Tādēļ es teikšu, ka tas tik daudz nav pat naudas jautājums, jo bankas rādītāji ļauj strādāt, kā mēs vēlamies jau šodien. Tas vairāk ir attīstības vīzijas jautājums. Šāda papildu akciju emisija varētu notikt šogad vai, ņemot vērā to, kas pašlaik notiek finanšu tirgos, kaut kad vēlāk? Ar finanšu tirgu vērtējumu es pagaidām nesteigšos, jo situācija var izvērsties dažādi. Līdz pat Covid-19 izraisītajai krīzei mēs gājām uz priekšu saskaņā ar savu plānu, kurā pirmais solis paredzēja nodrošināt bankas atbilstību visiem izvirzītajiem rādītājiem jau šodien, lai vietējos kredītus var izsniegt nekavējoties. Otrs solis ir pārliecināties, ka mums ir stratēģiski partneri turpmākai attīstībai un izaugsmei. Turklāt jautājums nav tikai par ieguldījumiem bankas kapitālā un naudu, bet arī par viņu bankas attīstības vīziju un to, ka viņi var sekmēt bankas attīstību gan Latvijā, gan ārvalstīs. Mums ir bijušas tikšanās un konsultācijas plašā ģeogrāfiskā reģionā no Frankfurtes līdz Vašingtonai. Par to, kad tieši šādu partner piesaiste notiks, ņemot vērā apstākļus, ir grūti pateikt. Piedodiet par banālu atbildi, bet Covid-19 ir ieviesis savas korekcijas arī šajā jautājumā. Šobrīd lielākie akcionāri ir Valērijs Belokoņs un Vilorijs Belokoņs – kāda būs viņu līdzdalība bankas kapitālā pēc pamatkapitāla palielināšanas? Viņi proporcionāli saglabās savu daļu, vai arī jūs lūkosieties uz akcionāru lielāku diversifikāciju? Belokoņu kungi kā bankas dibinātāji un šobrīd lielākie akcionāri atbalsta tādu bankas attīstības scenāriju, kurš ietvers jaunu bankas stratēģisko partneru piesaisti. Lai sasniegtu tādu bankas kapitāla un aktīvu izmēru, kurš ļaus īstenot mūsu stratēģiju un pēc iespējas vairāk atbalstīt vietējo biznesu, es neizslēdzu, ka bankas kapitāls var tikt palielināts pat divās reizēs, piesaistot jaunus stratēģiskos partnerus. Es varu atklāt, ka banka regulāri saņem piedāvājumus piedalīties bankas kapitālā no sadarbības partneriem, klientiem. Neraugoties uz to, ir plāns par stratēģisku partneru piesaisti, kuri bankas kapitālu varētu palielināt būtiski. Tas, protams, ietekmēs bankas akcionāru proporcijas. Kapitāla palielināšana nav pašmērķis, bet rīks, kā bankai ļaut uzņemt vēl lielākus darbības apgriezienus, tā ir vīzija par tālāko bankas attīstību. Einars Repše gada sākumā kļuva par Baltic International Bank padomes priekšsēdētāja Valērija Belokoņa padomnieku. Kāda ir viņa loma bankas biznesa modeļa maiņas procesā un jaunu akcionāru piesaistē? Repšes kungs ir padomnieks stratēģijas jautājumos. Viņa padomi vairāk ir saistīti ar jautājumiem par bankas modeli un darbības stratēģiju. Vai Covid-19 ir ieviesis korekcijas arī iecerēs par Kalēju kvartāla atjaunošanu Vecrīgā? Ir apspriesti dažādi scenāriji, bet ir pieņemts lēmums, ka mēs Kalēju kvartāla celtniecības darbus neiesaldēsim. Kopā ar arhitektu un celtniecības komandu, protams, domāsim, kā rīkoties tālāk. Varbūt darbu temps nebūs tieši tāds, kāds bija iecerēts projektā, bet darbi turpināsies. Mēs šim projektam pieejam atbildīgi un uzskatām to par vēl vienu veidu, kā sildīt ekonomiku. Ja runājam par bankas darbības rezultātiem, vai šogad plānojat strādāt ar peļņu? Šogad mēs plānojam strādāt ar peļņu. Sadarbība ar FKTK paredz arī prognožu iesniegšanu gan kontekstā ar bankas stratēģiju, gan kontekstā ar biznesa plānu. Vienlaikus Covid-19 ir radījis bezprecedenta situāciju, un mēs neesam izolēti no ārējās pasaules. Tādēļ arī mēs paši domājam par efektivizācijas risinājumiem un izmaksu mazināšanu, lai mūsu iecerētos rezultātus varētu nodrošināt. Taču pateicoties tam, ka mēs esam sasnieguši kapitāla rādītājus, kuri ļauj palielināt bankas kredītportfeli, mēs varam kāpināt arī ieņēmumus no procentu maksājumiem. Piemēram, pērn mēs esam sasnieguši rekordu komisijas ieņēmumos - gandrīz 10 miljoni eiro, kas apliecina, ka mums tas ir bijis pareizais ceļš. Šie ieņēmumi ir tieši atkarīgi no klientu aktivitātes. Procentu ieņēmumi ir atkarīgi no jaunu kredītu izsniegšanas un veiktajām investīcijām. Tieši šīs komponentes mums pašlaik trūkst līdz peļņai, tādēļ to paredz mūsu plāns. Vai banka varētu arī emitēt obligācijas, lai piesaistītu līdzekļus? Te ir divas lietas. Viena ir, ka pati banka emitē obligācijas, lai aizņemtos finanšu tirgos, otra, ka banka palīdz klientiem emitēt obligācijas, lai viņi varētu aizņemties finanšu tirgos. Pašlaik mūsu darba plānā nav iekļauts jautājums par bankas obligāciju emisiju, lai gan bankai šāda pieredze ir un mūsu obligācijas ir kotētas biržā. Es neizslēdzu, ka šis jautājums mūsu darba plānā var parādīties, lai gan pašlaik mūsu likviditātes rādītāji šāda instrumenta izmantošanu neprasa. Pašlaik mēs sekojam līdzi kapitāla tirgus attīstībai, jo mums ir licence, kura ļauj emitēt obligācijas gan pašiem sev, gan mūsu klientiem. Kad mēs sakām "investīciju banka", kāda mēs gribam būt un kuras modeli attīstām, tad jāatceras, ka izsniedzamo kredītu apjoms vienmēr būs ierobežots ar kādu noteiktu slieksni bilancē. Savukārt iespēja palīdzēt saviem klientiem aizņemties kapitāla tirgū ir neierobežota jeb to ierobežo tikai pats tirgus pieprasījums. Tādēļ mums ir klienti, ar kuriem mēs strādājam par iespējamām obligāciju emisijām.   Ņemot vērā, ka tirgos pašlaik ir kritums, ieteiksiet kādam savam klientam šogad emitēt obligācijas? Redzēsim, kā attīstīsies situācija. Protams, pašlaik finanšu tirgi atrodas zināmā šoka stāvoklī. Tomēr viens ir skaidrs – izaugsme atkal būs, ekonomika atkal nonāks jaunā līdzsvara stāvoklī, un visiem tirgus spēlētājiem ir jādomā, kā savā darbības laukā to pēc iespējas ātrāk nodrošināt. Tieši, kad būs izdevīgi aizņemties finanšu tirgos, tagad ir ļoti grūti pateikt, bet viens ir skaidrs –finanšu tirgi pēc Covid-19 krīzes būs tikpat aktuāli kā pirms tās. Ja atgriežamies pie jautājuma par kādreizējo nerezidentu banku biznesa modeļu maiņu, ir redzams, ka ne visiem veicas labi un tirgū ir arī runas par banku pārņemšanu, apvienošanos. Jums kāds to ir piedāvājis? Ja runājam par ieguldījumiem mūsu kapitālā, tad, kā jau minēju, šādi piedāvājumi jau kādu laiku tiek izteikti regulāri. Bet tas īsti nesakrīt ar mūsu attīstības vīziju, kuru es iezīmēju jau iepriekš. Vietējo kapitāla banku priekšrocība ir tajā, ka tās pieder vietējai komandai un tās vada vietējā komanda. Tas dod labākas iespējas izprast vietējo uzņēmumu vajadzības un pieņemt lēmumus par viņiem pieejamo finansējumu. Ja mūsu uzņēmēji izmantos iespējas, kuras šī krīze radīs ārzemēs un attīstīs biznesu, tad zināma tirgus pārdale notiks, jo viņiem būs ļoti aktuālas tādas bankas, kuras spēs iedziļināties un sniegt atbalstu. Tirgus atrodas kustībā. Nekādas prognozes gan neizteikšu, jo tas ir katra spēlētāja paša lēmums, kā viņš redz tirgu. Vai jums būtu interese iegādāties Latvijā kādu citu banku? Mūsu interese ir atbalstīt Latvijas uzņēmējus, nodrošināt darba vietas un turpināt projektus. Tas ir mūsu virsmērķis. Veids, kā šo mērķi sasniegt, jau ir rīks. Mēs esam privāta banka un izskatām visas iespējas, kā sasniegt mūsu virsmērķi. Kā jūs pašlaik vērtējat sadarbību ar FKTK? Mēs ar FKTK esam regulārā un konstruktīvā dialogā. Pēdējie divi gadi bija ļoti intensīvi un katrs pa savam atšķīrās. Katrā sarežģītā procesā kaut kas notiek ātrāk, nekā mēs gaidījām, kaut kas lēnāk. Gan mūsu, gan FKTK fokuss bija vērsts uz kapitāla rādītājiem, jo mūsu interese ir kāpināt darbības apjomus, bet regulatora interese ir pārliecināties, ka visiem tirgus spēlētājiem ir atbilstoša apmēra kapitāls. Tādēļ es sadarbību ar FKTK vērtēju labi. Es arī gribētu uzteikt FKTK par to, kā notika komunikācija ar tirgus spēlētājiem par iniciatīvām, kuras Covid-19 krīzes dēļ tika pieņemtas Eiropas Centrālās bankas un Eiropas banku iestādes līmenī par to, kā klientiem piešķirt kredītbrīvdienas un uzreiz neuzskatīt kredītus ar kavētiem maksājumiem par sliktiem. Bija virkne nianšu, par kurām vairākas reizes nedēļā FKTK ar bankām komunicēja. Iecerēts, ka nākotnē FKTK varētu pievienot Latvijas Bankai. Kā jūs to vērtējat? Tas ir politiska līmeņa lēmums, un lai tas arī paliek politiķu ziņā.

Valērijs Belokoņs: Tas, vai mūsu nācija pastāvēs vēl pēc 200 gadiem, ir atkarīgs no literatūras

Baltic International Bank galvenais akcionārs, ilggadējs latviešu literatūras mecenāts, Valērijs Belokoņs, kurš darījis iespējamu arī šobrīd aktuālo lasīšanas veicināšanas projektu “Bibliotēka”, uzskata, ka literatūras nozares pastāvēšana ir būtiska visai mūsu nācijai. Lai latviešu kultūra un valoda varētu turpināties, ir jāpastāv literatūrai. Ko gan vēl mēs atstājam bez valodas? Mēs atstājam savas tautas domas. Ja mēs pazaudēsim vārdu, mēs pazaudēsim domu. Tāpēc ir jāizdod grāmatas – lai mēs saglabātu lielu, pabeigtu, filozofisku domu.Valērijs Belokoņs Intervijā, kas šomēnes publicēta kā septītā video stāstu sērijā “Bibliotēka”, Valērijs Belokoņs ļauj ieskatīties savā privātajā bibliotēkā un atklāj savu personīgo motivāciju atbalsta sniegšanai. Grāmatās ir viss nepieciešamais mūsu dzīvei un mūsu dvēseles dzīvei. Atbalstīt grāmatas man ir dzīves un dvēseles pieprasījums. Cilvēks var atbalstīt literatūru tikai tad, ja viņš to saprot, un viņam tā ir nepieciešama. Nav tā, ka literatūra nāktu ar izstieptu roku.Valērijs Belokoņs Mecenāts pauž arī savu skatījumu uz literatūras lomu latviešu valodas saglabāšanā. “Mēs pašreiz esam situācijā, kad ir nepieciešams saglabāt savu valodu un kultūru. Uzskatu, ka šobrīd mēs to darām , un to noteikti vajag turpināt.” Vēl intervijā Baltic International Bank galvenais akcionārs caur smiekliem, un vienlaikus ļoti nopietni norāda, ka visas atbildes uz jautājumiem ir atrodamas grāmatās. “Mūsdienās cilvēki domā, ka visas atbildes ir atrodamas Google, man nāksies viņus apbēdināt, jo tā nav. Visas atbildes ir grāmatās,” viņš saka. Skatīties pilnu interviju Pilnu video interviju ar Valēriju Belokoņu iespējams noskatīties projekta “Bibliotēka” mājas lapā www.manabiblioteka.lv. Turpat skatāmas arī sešas līdz šim publicētās intervijas – ar rakstniekiem Noru Ikstenu un Māri Bērziņu, Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskapu-metropolītu Zbigņevu Stankeviču, Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktoru Andri Vilku, LNB Atbalsta biedrības direktori Kārinu Pētersoni un  bijušo Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu. Tuvāko mēnešu laikā plānots publicēt arī intervijas ar dzejnieku un tulkotāju Uldi Bērziņu, latviešu mākslas vēsturnieku un heraldikas speciālistu Imantu Lancmani un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Etnogrāfijas nodaļas vadītāju Sanitu Stinkuli. Projektu “Bibliotēka” veido “Baltic International Bank” – ilggadējs latviešu literatūras mecenāts. Iniciatīva “Bibliotēka” aicina atklāt sabiedrībai stāstus par literatūras nozīmi cilvēku dzīvēs, stāstus par personīgajām bibliotēkām, to saturu, kā arī emocionālo un profesionālo vērtību. Latviešu literatūras attīstība ir viens no “Baltic International Bank” ilggadējiem sabiedrības atbalsta virzieniem. Vadoties no pārliecības, ka savas valsts kultūras un vēstures pārzināšana ir katras tautas nacionālās identitātes pamatā, “Baltic International Bank” finansiāli atbalsta nacionālas nozīmes grāmatu izdošanu un literatūras projektu īstenošanu.

Visas ziņas
KLIENTU APKALPOŠANA

(+371) 6700 0444

9:30 - 17:00

Pirmdiena - Piektdiena

pēc Latvijas laika GMT +02:00

Izmēģini jauno Internetbanku!

Izcila funkcionalitāte, ērta lietotāja pieredze, kā arī aktualizēti drošības risinājumi.

UZZINĀT VAIRĀK Arrow blue