ATBILDĪGA INVESTĪCIJU BANKA

PAR MUMS

Aktualitātes

Banka atjauno klientu apkalpošanu klātienē

Cienījamie klienti! Informējam, ka sākot ar 13.05.2020. Baltic International Bank atjauno klientu apkalpošanu klātienē. Laikā no 13. līdz 15. maijam klātienē klientu apkalpošana notiks no plkst. 11.00 līdz 15.00, savukārt sākot ar 18. maiju – atbilstoši Bankas darba laikam. Lūdzam ņemt vērā, ka nolūkā, lai nodrošinātu maksimāli drošu klientu apkalpošanu, nepakļaujot veselības riskam Bankas klientus un darbiniekus, Bankas apmeklējums iepriekš jāpiesaka sazinoties ar savu privāto baņķieri vai Banku zvanot: (+371) 6700 0444 vai elektroniski: info@bib.eu. Priecāsimies redzēt Jūs klātienē, vienlaikus aicinām rūpīgi izvērtēt klātienes apmeklējuma nepieciešamību un izmantot iespēju lietot Bankas pakalpojumus attālināti!

Iknedēļas finanšu tirgus pārskats 11.05.-17.05.

  Konstantīns Goluzins, CFA Aktīvu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Tālr.: (+371) 6700 0456 E-pasts: trust@bib.eu SKATĪT LINKEDIN PROFILU   Pagājušās nedēļas galvenie notikumi Pagājušajā nedēļā Eiropas valstis un ASV sāka piesardzīgi iziet no karantīnas un mīkstināt ar COVID‑19 saistītos ierobežojumus. Līdz ar cilvēku atgriešanos ielās atgriezās arī piemirstie pasaules dienaskārtības svarīgākie notikumi, tādi kā tirdzniecības karš starp ASV un Ķīnu. Tā iepriekšējā nedēļā ASV prezidents Donalds Tramps līdz 2021. gadam pagarināja aizliegumu amerikāņu uzņēmumiem izmantot to kompāniju telekomunikāciju iekārtas, kas apdraud ASV nacionālo drošību. Lai gan aizliegumā nav norādīti konkrēti uzņēmumi, faktiski runa ir tajā skaitā par ķīniešu Huawei un ZTE. Aizliegums sadarboties ar firmām, kuras apdraud ASV nacionālo drošību, ASV ir spēkā kopš 2019. gada maija. Aizliegums tajā skaitā iekļauj Huawei iekārtu piegādes 5G tīkliem. Noteikumi ietver arī aicinājumu novērst amerikāņu tehnoloģiju izmantošanu ASV nacionālās drošības interesēm un ārpolitikai neatbilstošu ļaunprātīgu darbību veikšanai. ASV FRS savā atskaitē ir brīdinājusi, ka situācijai ar koronovīrusu attīstoties pēc neparedzama scenārija, cenas pasaules finanšu tirgos atkal var kristies. Regulators atzīmē, ka pandēmijas spiediens var ietekmēt nekustamo īpašumu, ieskaitot komerciālo sektoru un lauksaimniecības telpas, lai gan cenas šajā jomā parasti uzreiz nereaģē uz ekonomiskās situācijas izmaiņām. Pēc FRS prognozes, ne mazāk svarīgi koronavīrusa pandēmijas ietekmē būs kreditētie uzņēmumi un bizness. Kopējais ienākumu kritums, kas ir saistīts ar ievērojamu ekonomikas sabrukumu, ir vājinājis uzņēmumu spēju izpildīt šīs un citas saistības. Tomēr pandēmijas situācijā finanšu tirgi ir izrādījušies noturīgāki nekā 2008.–2009. gada krīzes laikā. Neraugoties uz to, ekonomikā valda nopietna spriedze, kuras dēļ ir radusies nepieciešamība pēc FRS papildu pasākumiem. Regulators piebilst, ka ekonomiskās aktivitātes perspektīvas, ņemot vērā koronovīrusu, ir neskaidras. Taču tuvākajā laikā ar pandēmijas attīstības virzienu saistītie riski, kas ietekmē ASV un visas pasaules ekonomiku, saglabāsies augsti. Savukārt Starptautiskā enerģētikas aģentūra (IEA) saistībā ar koronavīrusa dēļ ieviesto ierobežojumu mīkstināšanu ir uzlabojusi prognozi par pieprasījuma krišanos pēc naftas 2020. gadā par 0,7 milj. barelu diennaktī. Saskaņā ar jauno prognozi pieprasījuma kritums veidos 8,6 milj. barelu diennaktī, nevis 9,3 milj. barelu diennaktī, kā tika prognozēts iepriekš. IEA uzskata, ka pakāpeniska pārvietošanās ierobežojumu mazināšana palīdz atjaunot pieprasījumu. Pēc aģentūras vērtējuma, maija beigās dažādi koronavīrusa dēļ ieviestie ierobežojumi skars 2,8 miljardus cilvēku visā pasaulē. Ierobežojumu maksimuma laikā šo cilvēku skaits sasniedza 4 miljardus. IEA paredz, ka pasaules naftas piedāvājums mēneša izteiksmē maijā kritīsies par 12 milj. barelu diennaktī, sasniedzot 88 milj. barelu diennaktī. Tādā gadījumā naftas piedāvājums pasaulē sasniegs deviņu gadu laikā novēroto minimumu. Kā atzīmēts aģentūras pārskatā, galvenokārt ASV un Kanādas naftas piegādes valstīm, kas piedalās ОPEC+ darījumā, aprīlī salīdzinājumā ar gada sākuma rādītājiem ir kritušās par 3 milj. barelu diennaktī. Jūnijā kritums var sasniegt 4 milj. barelu diennaktī. Ekonomikas dati ASV. Pagājušajā nedēļā reģistrēti 2 miljoni 981 tūkstotis pirmējo iesniegumu par bezdarbnieka pabalstu piešķiršanu, un tas ir par 195 tūkstošiem mazāk nekā iepriekšējā nedēļā, bet par pusmiljonu vairāk nekā bija prognozējuši analītiķi. Patēriņa cenu indekss aprīlī salīdzinājumā ar martu kritās par 0,8%, savukārt gada inflācija veidoja 0,3%. Neņemot vērā pārtikas produktus un energoresursus, inflācijas pamatlīmeņa pieaugums gada griezumā aprīlī veidoja 1,4%. Rādītājs, kas uzrāda mazumtirdzniecības pārdošanu apjomu, aprīlī salīdzinājumā ar martu ir krities par 16,4%. Savukārt, izslēdzot no rādītāja datus par benzīna un automobiļu pārdošanu, mazumtirdzniecības pārdošanas analoģiskā periodā aprīlī ir samazinājušās par 17,2%. Rūpniecības ražošanas apjomi aprīlī salīdzinājumā ar martu ir samazinājušies par 11,2%, un tas ir viena mēneša krituma rekords 101 gada laikā, kopš tiek veikti statistikas aprēķini, savukārt kritums salīdzinājumā ar 2019. gada aprīli veido 15%, un tas ir lielākais kopš 2009. gada jūnija. Eirozona. Rūpnieciskās ražošanas apjomi martā salīdzinājumā ar februāri ir samazinājušies par 11,3%, sasniedzot viena mēneša krituma rekordu kopš statistikas aprēķinu ieviešanas 90. gados, savukārt kritums salīdzinājumā ar 2019. gada martu veido 12,9%, un tas ir lielākais kopš 2009. gada augusta. Ķīna. Arī Ķīnā ir publicēta aprīļa datu pakete. Patēriņa cenu indekss aprīlī salīdzinājumā ar martu ir pazeminājies par 0,9%, savukārt gada inflācija veido 3,3%. Rādītājs, kas uzrāda mazumtirdzniecības pārdošanu apjomu, aprīlī salīdzinājumā ar 2019. gada aprīli ir krities par 7,5%. Rūpnieciskās ražošanas apjomi aprīlī salīdzinājumā ar 2019. gada aprīli ir palielinājušies par 3,9%. Bezdarba līmenis aprīlī ir pieaudzis par 0,1 procentpunktu līdz 6%. Svarīgākie šis nedēļas notikumi Trešdien eirozonā atskaitīsies par cenu paaugstināšanos aprīlī, bet ASV publicēs nedēļas izmaiņas naftas krājumos, kā arī FRS pēdējās sēdes protokolu. Ceturtdien ASV publicēs aprīļa datus par mājokļu pārdošanām otrreizējā tirgū, pirmējo iesniegumu par bezdarbnieka pabalsta piešķiršanu skaitu iepriekšējā nedēļā, kā arī sākotnējo pārskatu par maija darījumu aktivitātēm. Piektdien eirozonā atskaitīsies par darījumu aktivitātes stāvokli maijā un publicēs ECB pēdējās sēdes protokolu, savukārt Ķīnā uz nacionālo tautas kongresu sanāks Ķīnas komunistiskā partija. Šeit sniegtajai informācijai ir informatīvs raksturs, tā nevar tikt uzskatīta par piedāvājumu vai ieteikumu pirkt, turēt vai pārdot vērtspapīrus, vai par ieguldījumu ieteikumu, ieguldījumu pētījumu vai ieguldījumu konsultāciju vai par ieteikumu uzticēt jūsu aktīvu pārvaldīšanu noteiktajam ieguldījumu pārvaldniekam. Klients pilnībā apzinās un uzņemas visus riskus, kas saistīti ar ieguldījumiem. Šo informāciju ir sagatavojusi AS Baltic International Bank.

Baltic International Bank pievienojas Finanšu nozares asociācijas izstrādātajam moratorijam

Finanšu nozares asociācija sadarbībā ar tās biedriem, tai skaitā - Baltic International Bank,  izstrādājusi moratoriju, kas paredz banku klientiem, kuru īstermiņa finanšu grūtības izraisījis COVID-19, iespēju atlikt hipotekārā kredīta pamatsummas maksājumus līdz 12 mēnešiem, bet līzinga un patēriņa kredīta pamatsummas maksājumus līdz sešiem mēnešiem. Moratorijs saskaņots ar Finanšu kapitāla un tirgus komisiju, to izskatījusi arī Konkurences padome pēc konsultācijām ar Eiropas Komisiju. Tādējādi bankas harmonizē un sniedz arvien pieaugošu atbalstu to klientiem, lai risinātu īstermiņa grūtības veikt kredītmaksājumus. Moratorijs paredz, ka klientam būs iespēja saņemt saistību pamatsummas izpildes atlikšanu, ja tam nav būtisku saistību izpildes kavējumu pēdējo 12 mēnešu laikā pirms 2020. gada 12. marta, kā arī tas nav atzīts par maksātnespējīgu pirms minētā datuma vai saistību pamatsummas izpildes atlikšanas periodā, kā arī šajā periodā klients turpina maksāt kredīta procentus un/vai citus maksājumus, kas noteikti aizdevuma līgumā. Klientam ir jāturpina godprātīga rīcība, pilnīgi un atklāti jāsadarbojas ar finanšu iestādi, kā arī jāsniedz tai precīza informācija. Par klienta pieteikuma izskatīšanu netiks iekasēta komisijas maksa. Citi līguma grozījumi, kas pasliktinātu klienta stāvokli, netiks izdarīti. Moratorijs veicina vienkāršu saistību pamatsummas atlikšanas procesu klientam. Klientam būs tikai jānorāda bankai, kāds saistību izpildes atlikšanas iemesls ir radies COVID-19 vīrusa dēļ, piemēram, samazinājušies ienākumi, pārtrauktas darba attiecības u.c. Klients var izvēlēties arī īsāku saistību pamatsummas atlikšanas termiņu par moratorijā noteikto. Finanšu iestādes, kas pievienojušās moratorijam, aicina klientus to izmantot, rūpīgi un objektīvi izvērtējot savas finanšu iespējas un situācijas attīstību. Saistību pamatsummas izpildes atlikšana nozīmē to, ka attiecīgajā laika posmā būs jāmaksā tikai kredītprocenti, bet kredīta pamatsummu varēs atmaksāt vēlāk esošā kredīta termiņa laikā. Kredītņēmējam jāievēro, ka pamatsummas atmaksa tiek atlikta, tāpēc pēc saistību izpildes termiņa atlikšanas beigām pieaugs ar pamatsummas atmaksu saistītie maksājumi. Lai ikmēneša maksājums paliktu iepriekšējā apmērā, pastāv iespēja pagarināt kredīta termiņu, taču šajā gadījumā jārēķinās, ka, atbilstoši apstākļiem finanšu tirgos, kopējais samaksāto procentu apjoms var pieaugt, kā arī par termiņa pagarinājumu var tikt prasīta papildu komisijas maksa. Klientiem, kuri ir finanšu grūtībās, tādēļ nevar pildīt saistības, bet kuri neatbilst moratorija nosacījumiem, ir jāvēršas savā bankā, lai risinātu situāciju individuāli. Moratorijs stājas spēkā 2020. gada 29. aprīlī un ir spēkā līdz Asociācija paziņos par tā izbeigšanu. Saistību izpildes atlikšana atbilstoši moratorija principiem var notikt tikai vienu reizi, klientam jāpiesakās un lēmums par to bankai ir jāpieņem līdz 2020. gada 30. jūnijam. Ja klients jau līdz šim bija vienreiz lūdzis saistību izpildes atlikšanu, to moratorija darbības laikā varēs izdarīt vēl vienu reizi. Moratorijs sagatavots, ievērojot Eiropas Banku iestādes vadlīnijas. Līdzīgi moratoriji šajās dienās ir parakstīti arī Lietuvā un Igaunijā. Vairāk: financelatvia.eu Pagaidu kredītmaksājumu moratorija noteikšana privātpersonām

Vilinošas, bet ļoti bīstamas - Konstantīns Goluzins

Var būt labs brīdis «īsajām pozīcijām», taču eksperti brīdina uzmanīties. Pasaules ļoti bēdīgie ekonomiskās aktivitātes rādītāji, kas noveduši pat pie tāda fenomena kā negatīvas naftas cenas, norāda uz to, ka globālās tautsaimniecības situācija ir ne tikai kritiska, bet var draudēt ar ilgstošu depresiju. Tas nozīmē, ka arī uzņēmumiem peļņas gūšanas iespējas neizskatās pārāk rožainas, kas ir likumsakarīgs faktors tam, lai akciju cenas pasaules biržās turpinātu kritumu. Tas savukārt paver iespējas pelnīt uz akciju cenas samazināšanās rēķina, atverot tā dēvētās «īsās pozīcijas» jeb, moderni formulējot, «šortojot». Saistībā ar šo pelnīšanas veidu, jāņem vērā pagājušās nedēļas pavērsieni naftas tirgū. Teksasas gaišās jēlnaftas WTI cena maija piegādēm tika definēta kā negatīva cena, proti, tie, kuru rīcībā bija šīs naftas markas kontrakti, bija gatavi no tiem atbrīvoties, piemaksājot pat vairāk nekā 30 ASV dolāru (~ 28 eiro) par barelu. Tas varētu veicināt izpārdošanu arī akciju tirgos. Runājot par kopējo virzību biržā, Baltic International Bank Aktīvu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Konstantīns Goluzins teic, ka ir jāatdala labi uzņēmumi ar stabilu finansiālo stāvokli un valstis ar nelielu parāda slogu un atbildīgu pieeju budžeta tēriņiem no uzņēmumiem ar vāju maksātspēju un valstīm, kas arī līdz šīm nespēja sabalansēt savu budžetu. Pēc eksperta teiktā, pozitīvi vērtējamajiem aizņēmējiem parāda vērtspapīru cenas varētu augt un aizņēmumu procenti – kristies, jo investoriem būs jānovirza savs kapitāls bezriska vai zema riska vērtspapīros. Savukārt aizņēmējiem ar augstu risku varētu nākties rēķināties ar vērtspapīru cenu kritumu un aizņēmuma procentu pieaugumu. «Runājot par akciju tirgu, te situācija ir līdzīga. Tomēr, neskatoties uz to, ka akciju tirgus ir piedzīvojies ārkārtīgi strauju kritumu, tas varētu krist vēl vairāk. Līdz martam akciju tirgus bija gaidījis stabilu un optimistisku nākotnes izaugsmi, bet tagad ir saskāries ar lielāko krīzi kopš Lielās depresijas 1930. gadā. Uzņēmumu peļņa vairāk vai mazāk kritīsies neatkarīgi no nozares, kuru šis uzņēmums pārstāv, un tas būs redzams arī akciju cenās,» vērtē K.Goluzins. Kopumā negatīvi Arī jau pieminētā naftas cena ietekmē daudzas nozares gan pozitīvi, gan negatīvi. «Protams, tām nozarēm, kas ir tieši saistītas ar naftas ieguvi un pārstrādi, naftas cenas kritums radīs negatīvas sekas, mazināsies ienākumi, līdz ar to arī akciju cenas. Taču lielākai daļai uzņēmumu naftas cenas kritums dos pozitīvu efektu, samazinot transportēšanas izmaksas, kas ļauj gan gūt lielāku peļņu, gan samazināt gala preces cenu,» skaidro Baltic International Bank eksperts. Viņš piebilst, ka šopavasar kopumā pieprasījums ekonomikā ir strauji krities, un tas šo naftas cenas krituma efektu padara niecīgu. Līdz ar to nav pamata runāt par kādu pozitīvu devumu ekonomikai vai kādam ar naftu vai tās galaproduktu nesaistītam uzņēmumam atsevišķi. Patlaban šajā situācijā lielākie uzvarētāji ir uzņēmumi, kas nodarbojas ar naftas transportēšanu un uzglabāšanu. Pieprasījums pēc naftas uzglabāšanas kapacitātes ir strauji pieaudzis, tas ir strauji palielinājis arī šī pakalpojuma cenu. Kopumā vērtējot naftas cenas krituma ietekmi uz akciju cenām, var teikt, ka efekts ir vairāk negatīvs, jo, samazinoties to uzņēmumu peļņai, kas ir tieši vai netieši saistīti ar naftas sfēru, samazinās arī šīs sfēras gala beneficiāru ienākumi, kas savukārt var radīt situāciju, ka tiek mazāk patērētas citu uzņēmumu preces un pakalpojumi. Konstantīns Goluzins   «Tāpēc kopumā tik straujš naftas cenas kritums ir negatīvs gan pasaules ekonomikai kopumā, gan akciju cenām atsevišķiem uzņēmumiem,» secina K.Goluzins.  Augstāks risks K. Goluzins brīdina par «īso pozīciju» risku, kas var nest lielus zaudējumus. «Ilgtermiņa investoram vienmēr ir jābūt «garajām pozīcijām». Tuvākajā laikā sagaidāms ekonomiskās aktivitātes kritums, kas samazinās peļņas rādītājus uzņēmumiem un daudziem, protams, radīs arī zaudējumus, kas atstās negatīvu iespaidu uz uzņēmumu akciju cenām. Taču, neskatoties uz to, ir arī tādi faktori, kas var mazināt akciju cenu kritumu, kā arī pat likt tām augt,» vērtē Baltic International Bank eksperts. Starp šiem faktoriem, viņaprāt, varētu būt kopējā tirgus riska apetīte, kas palielinās akciju cenas pret uzņēmuma peļņas rādītāju un samazinās sagaidāmo ienesīguma rādītāju, līdz ar to liekot uzņēmuma akciju cenām augt. Eksperts arī norāda, ka uzmanība jāpievērš centrālo banku potenciālajai intervencei finanšu tirgos, lai stimulētu naudas masas palielināšanos ekonomikā.   Mārtiņš Apinis, Laikraksts Diena, 2020.gada 27.aprīlī

Viktors Bolbats: vistuvākajā laikā atsāksim kreditēt!

Baltic International Bank nesen ir palielinājusi pamatkapitālu, bet bankas padome ir apstiprinājusi bankas stratēģiju nākamajiem trīs gadiem. Baltic International Bank valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats intervijā aģentūrai LETA uzsver, ka pirmais stūrakmens stratēģijā ir tieši kreditēšana un atbalsts vietējam biznesam, īpaši mazo un vidējo uzņēmumu segmentam. Banka visdrīzākajā laikā veiks visas nepieciešamās darbības kreditēšanas atjaunošanai. Savukārt otrais stūrakmens ir maksimāla elektronisko un attālināto darbības kanālu izmantošana, kam savā ziņā pat palīdzējusi tagad izsludinātā ārkārtējā situācija. Kāda ir ārkārtējās situācijas ietekme uz bankas darbu? Vai tādēļ ir apstājušies kādi projekti, piemēram, par jaunu klientu piesaisti? Šī situācija tiešām ir ārkārtēja un bezprecedenta gan mums, gan klientiem. Mēs ļoti ātri mobilizējām iespēju strādāt attālināti. Vairāk nekā puse no mūsu darbiniekiem šodien strādā attālināti un darbs notiek. Arī klienti praktiski visiem bankas pakalpojumiem var piekļūt attālināti un, piesakoties iepriekš, var izmantot arī tos pakalpojumus, kurus var sniegt tikai klātienē. Jums savulaik bija ieceres par jaunu klientu piesaisti no eirozonas valstīm, Skandināvijas. Kas tagad notiek ar šīm iecerēm? Kas attiecas uz klientu piesaisti, tad tagad attālinātajos saziņas kanālos mums pārsvarā pienāk pieteikumi un jautājumi no Latvijas klientiem. No jūsu minētajiem reģioniem pieprasījums tagad ir zems un tas ir saistīts ar esošo situāciju. Taču arī mēs, ņemot vērā ieviestos ierobežojumus attiecībā uz komandējumiem, ceļošanu, tagad pārsvarā koncentrējamies uz tiem pieprasījumiem, kuri mums ienāk, un, kā jau minēju, tas ir no Latvijas klientiem. Kā ir ar ietekmi ilgtermiņā? Vai ārkārtējā situācija atstās savu iespaidu uz banku nozari kopumā? Ņemot vērā, ka šī situācija ir globāla, tā atstās ietekmi uz ekonomiku gan Latvijā, gan pasaulē. Visās krīzēs, ko mēs jau esam piedzīvojuši, - gan lokālās, gan globālās -, ir notikusi virkne procesu, tostarp ir mainījies spēku sadalījums tirgū. Iepriekšējās finanšu krīzes 2008., 2009.gadā daba tomēr bija citādāka, tādēļ atšķirībā no šīs krīzes mēs šoreiz redzam arī ļoti izteiktu atbalstu gan nacionālo valdību, gan Eiropas Savienības un Eiropas Centrālās bankas līmenī. Atkarībā no tā, kādi būs politikas veidotāju lēmumi gan pasaulē, gan Eiropā, gan Latvijā, būs atkarīgs arī uzņēmēju stāvoklis. Tāpat šis ir iespēju laiks, jo ļoti daudziem tieši šādos neparastos apstākļos rodas jaunas domas par to, ko vajadzētu darīt citādāk, ko attīstīt, kur investēt. Vai ārkārtējās situācijas dēļ ir ieviesušās korekcijas arī bankas darbības modeļa maiņas procesā? Mēs nupat esam apstiprinājuši Baltic International Bank darbības stratēģijas virzienus. Paskaidrošu, ka bija bankas stratēģija, kura bija mainīta un pie kuras īstenošanas mēs strādājām. Taču stratēģija, kā jau ilgtermiņa dokuments, prasa regulāru novērtējumu un kalibrēšanu. Mēs to darām dialogā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), un nesen Baltic International Bank padome apstiprināja bankas stratēģiju nākamajiem trīs gadiem. Būtiski, ka banka saņēmusi apstiprinājumu no FKTK par to, ka bankas kapitāla rādītāji atbilst komisijas noteiktiem robežlielumiem un tos pārsneidz, kas attiecīgi nozīmē bankas iespēju atgriezties kreditēšanas segmentā. Pirmais stūrakmens manis minētajā stratēģijā ir tieši kreditēšana un atbalsts vietējam biznesam, īpaši mazo un vidējo uzņēmumu segmentam. Banka visdrīzākajā laikā veiks visas nepieciešamās darbības kreditēšanas atjaunošanai, vienlaikus rūpīgi un pārdomāti izvērtējot to klientu segmentu, kam šis pakalpojums būs pieejams.   Otrais stūrakmens ir maksimāla elektronisko un attālināto darbības kanālu izmantošana. Jau sākot no aprīļa otrās puses, mūsu klientiem būs pieejama jauna internetbanka, kuras izveidei esam veltījuši ievērojamu darbu, un esmu gandarīts, ka turpinām pilnveidot digitālo pakalpojumu segmentu. Tādēļ ārkārtējā situācija pat savā ziņā mums dod iespēju pieņemt lēmumus, kuri stratēģiski ir vajadzīgi. Vai ir vēl kādas izmaiņas biznesa modeļa maiņas stratēģijā? Mēs esam pārsnieguši zināmu raksturlielumu, kuru paši sev bijām noteikuši par progresa punktu, proti, gada beigās vairāk nekā puse no aktīvajiem bankas klientiem bija vietējie klienti. Tas mums vēsturiski ir rekordaugsts skaitlis, un šī proporcija turpina augt katru mēnesi. Turklāt mēs esam sasnieguši augstākus kapitāla pietiekamības rādītājus, nekā tiek prasīts. Mēs esam strādājuši arvienu vienīgo kritēriju – lai mūsu aktīvu pusē dominētu Latvijas bizness. Lai mēs varētu izpildīt solījumu būt atbalstam vietējam biznesam, mums ir jāattīstās tālāk un mēs turpinām stiprināt savu komandu ar kompetentiem darbiniekiem, kuri ir strādājuši lielās starptautiskās organizācijās. Vasarā mēs plānojam stiprināt un papildināt arī bankas vadības komandu. Tāpat ir svarīgi, lai klientiem serviss ir pieejams un atbilstošs viņu vajadzībām. Tādēļ paralēli jau pieminētajai jaunajai internetbankai mums ir ieviesta virkne iespēju, kā apkalpot modern klientu, vienalga, vai tas atrastos Latvijā vai ārvalstīs.   Jūs saskatāt iespējas vietējā biznesa kreditēšanā? Es teikšu, ka jā. Jo pat pirms Covid-19 pandēmijas no regulatora apkopotajiem datiem bija redzams, ka mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuri ir Latvijas biznesa mugurkauls, izsniegto kredītu apjoms samazinās katru ceturksni jau vairākus gadus. Mēs bieži skatāmies uz banku kopējo kredītportfeli vai kopējo juridisko personu kredītportfeli. Taču mazie un vidējie uzņēmumi ir būtiska ekonomikas daļa, un tiem izsniegto kredītu apjoms gada laikā ir samazinājies par teju 500 miljoniem eiro. Tas nozīmē, ka kredīti tiek dzēsti vairāk, nekā šie uzņēmumi saņem jaunus aizdevumus. Mēs tieši šajā segmentā redzam biznesa izaugsmes iespējas. Mūsu bilance šodien ļauj kreditēt un kreditēt tādā apjomā, kas atbilstu mazo un vidējo uzņēmumu pieprasījumam. Mēs šajā segment sagaidām izaugsmi, un pieprasījums tur ir stabili labs. Protams, savas korekcijas tirgū ievieš Covid-19 infekcija, bet, manuprāt, tas tikai palielina vajadzību tirgū pēc svaigiem naudas resursiem biznesam. Vai jūs nebaida tas, ka Covid-19 izraisītās krīzes dēļ daudzi uzņēmumi kreditēšanai vairs nekvalificēsies? Latvijas ekonomika būtībā ir relatīvi neliels tirgus, kurš aug, pateicoties eksportam. Tādēļ Latvijas tautsaimniecība krīzē ir skarta diezgan plaši un uzņēmumiem krītas apgrozījumi. Tomēr pašlaik ir pieejamas dažādas valsts atbalsta formas,tostarp attīstības finanšu institūcijas "Altum" instrumenti, kuri ļauj bankām piešķirt jaunu aizdevumu vai atvieglot esošā kredīta apkalpošanu, ļauj bankām šajā situācijā samazināt savus riskus, jo banka šajā gadījumā riskē ar savu noguldītāju naudu un kapitālu. Tas viss kopā ar pamatotām cerībām, ka pieejamo instrumentu klāsts tiks paplašināts, bankām dod iespējas piešķirt kredītus. Arī uzņēmēji pašlaik svārstās starp diviem viedokļiem. Viens ir iepauzēt, pagaidīt, neriskēt. Otrs viedoklis ir tieši pašlaik meklēt jaunas iespējas, izmantot atbalsta instrumentus, runāt ar banku un kopā saprast, kā sildīt ekonomiku.   Baltic International Bank sadarbojas ar Altum? Jā! Mēs ar Altum esam regulārā dialogā. Ņemot vērā, ka mūsu banka vēsturiski nav nodarbojusies ar hipotekāro kreditēšanu lielā apmērā, mums šobrīd arī praktiski nav ekspozīcijas saistībās ar "Altum". Mēs šīs attiecības tagad labprāt nodibinām un palielinām. Pašlaik mēs labprāt izskatām projektus, kuru struktūrā būs arī Altum garantijas. Kapitāla stiprināšanas nolūkā banka šogad ir palielinājusi pamatkapitālu par 2,7 miljoniem eiro, piesaistot arī jaunus akcionārus. Kas ir jaunie akcionāri – vai Latvijas rezidenti? Jaunie akcionāri ir Latvijas pilsoņi. Tie ir bankas klienti, kuri ilgus gadus bija tā saucamā subordinētā kapitāla turētāji. Tagad viņi ar šo subordinēto kapitālu apmaksāja bankas jaunizlaistās akcijas. Tādēļ izauga bankas kopējais kapitāls un mainījās akcionāru proporcijas. 2019.gada pārskatā arī minēts, ka plānots palielināt kapitālu par 10 miljoniem eiro 2020.gada laikā, piesaistot jaunus akcionārus. Vai 2,7 miljonu palielinājums jau ir ietverts šajos 10 miljonos? Minētais 2,7 miljonu eiro ieguldījums ir tikai viens no pasākumiem, kurš jau mums ir devis vēlamo rezultātu. Bankas kapitāla rādītāji atbilst FKTK normatīviem un ļauj mums pievērsties jaunajiem stratēģiskajiem virzieniem – izsniegt kredītus un izveidot jaunus riska kapitāla aktīvus, proti, aizdot un investēt naudu. Būtiski, ka tas ir iespējams jau tagad. Pati akciju emisija nav pašmērķis. Bankas dibinātājiem un akcionāriem ir skaidrs nodoms attīstīt banku, lai tās ieguldījums Latvijas ekonomikā ir arvien lielāks. Piesaistot jaunus stratēģiskus partnerus, var tikt veikta arī jauna akciju emisija. Tādēļ es teikšu, ka tas tik daudz nav pat naudas jautājums, jo bankas rādītāji ļauj strādāt, kā mēs vēlamies jau šodien. Tas vairāk ir attīstības vīzijas jautājums. Šāda papildu akciju emisija varētu notikt šogad vai, ņemot vērā to, kas pašlaik notiek finanšu tirgos, kaut kad vēlāk? Ar finanšu tirgu vērtējumu es pagaidām nesteigšos, jo situācija var izvērsties dažādi. Līdz pat Covid-19 izraisītajai krīzei mēs gājām uz priekšu saskaņā ar savu plānu, kurā pirmais solis paredzēja nodrošināt bankas atbilstību visiem izvirzītajiem rādītājiem jau šodien, lai vietējos kredītus var izsniegt nekavējoties. Otrs solis ir pārliecināties, ka mums ir stratēģiski partneri turpmākai attīstībai un izaugsmei. Turklāt jautājums nav tikai par ieguldījumiem bankas kapitālā un naudu, bet arī par viņu bankas attīstības vīziju un to, ka viņi var sekmēt bankas attīstību gan Latvijā, gan ārvalstīs. Mums ir bijušas tikšanās un konsultācijas plašā ģeogrāfiskā reģionā no Frankfurtes līdz Vašingtonai. Par to, kad tieši šādu partner piesaiste notiks, ņemot vērā apstākļus, ir grūti pateikt. Piedodiet par banālu atbildi, bet Covid-19 ir ieviesis savas korekcijas arī šajā jautājumā. Šobrīd lielākie akcionāri ir Valērijs Belokoņs un Vilorijs Belokoņs – kāda būs viņu līdzdalība bankas kapitālā pēc pamatkapitāla palielināšanas? Viņi proporcionāli saglabās savu daļu, vai arī jūs lūkosieties uz akcionāru lielāku diversifikāciju? Belokoņu kungi kā bankas dibinātāji un šobrīd lielākie akcionāri atbalsta tādu bankas attīstības scenāriju, kurš ietvers jaunu bankas stratēģisko partneru piesaisti. Lai sasniegtu tādu bankas kapitāla un aktīvu izmēru, kurš ļaus īstenot mūsu stratēģiju un pēc iespējas vairāk atbalstīt vietējo biznesu, es neizslēdzu, ka bankas kapitāls var tikt palielināts pat divās reizēs, piesaistot jaunus stratēģiskos partnerus. Es varu atklāt, ka banka regulāri saņem piedāvājumus piedalīties bankas kapitālā no sadarbības partneriem, klientiem. Neraugoties uz to, ir plāns par stratēģisku partneru piesaisti, kuri bankas kapitālu varētu palielināt būtiski. Tas, protams, ietekmēs bankas akcionāru proporcijas. Kapitāla palielināšana nav pašmērķis, bet rīks, kā bankai ļaut uzņemt vēl lielākus darbības apgriezienus, tā ir vīzija par tālāko bankas attīstību. Einars Repše gada sākumā kļuva par Baltic International Bank padomes priekšsēdētāja Valērija Belokoņa padomnieku. Kāda ir viņa loma bankas biznesa modeļa maiņas procesā un jaunu akcionāru piesaistē? Repšes kungs ir padomnieks stratēģijas jautājumos. Viņa padomi vairāk ir saistīti ar jautājumiem par bankas modeli un darbības stratēģiju. Vai Covid-19 ir ieviesis korekcijas arī iecerēs par Kalēju kvartāla atjaunošanu Vecrīgā? Ir apspriesti dažādi scenāriji, bet ir pieņemts lēmums, ka mēs Kalēju kvartāla celtniecības darbus neiesaldēsim. Kopā ar arhitektu un celtniecības komandu, protams, domāsim, kā rīkoties tālāk. Varbūt darbu temps nebūs tieši tāds, kāds bija iecerēts projektā, bet darbi turpināsies. Mēs šim projektam pieejam atbildīgi un uzskatām to par vēl vienu veidu, kā sildīt ekonomiku. Ja runājam par bankas darbības rezultātiem, vai šogad plānojat strādāt ar peļņu? Šogad mēs plānojam strādāt ar peļņu. Sadarbība ar FKTK paredz arī prognožu iesniegšanu gan kontekstā ar bankas stratēģiju, gan kontekstā ar biznesa plānu. Vienlaikus Covid-19 ir radījis bezprecedenta situāciju, un mēs neesam izolēti no ārējās pasaules. Tādēļ arī mēs paši domājam par efektivizācijas risinājumiem un izmaksu mazināšanu, lai mūsu iecerētos rezultātus varētu nodrošināt. Taču pateicoties tam, ka mēs esam sasnieguši kapitāla rādītājus, kuri ļauj palielināt bankas kredītportfeli, mēs varam kāpināt arī ieņēmumus no procentu maksājumiem. Piemēram, pērn mēs esam sasnieguši rekordu komisijas ieņēmumos - gandrīz 10 miljoni eiro, kas apliecina, ka mums tas ir bijis pareizais ceļš. Šie ieņēmumi ir tieši atkarīgi no klientu aktivitātes. Procentu ieņēmumi ir atkarīgi no jaunu kredītu izsniegšanas un veiktajām investīcijām. Tieši šīs komponentes mums pašlaik trūkst līdz peļņai, tādēļ to paredz mūsu plāns. Vai banka varētu arī emitēt obligācijas, lai piesaistītu līdzekļus? Te ir divas lietas. Viena ir, ka pati banka emitē obligācijas, lai aizņemtos finanšu tirgos, otra, ka banka palīdz klientiem emitēt obligācijas, lai viņi varētu aizņemties finanšu tirgos. Pašlaik mūsu darba plānā nav iekļauts jautājums par bankas obligāciju emisiju, lai gan bankai šāda pieredze ir un mūsu obligācijas ir kotētas biržā. Es neizslēdzu, ka šis jautājums mūsu darba plānā var parādīties, lai gan pašlaik mūsu likviditātes rādītāji šāda instrumenta izmantošanu neprasa. Pašlaik mēs sekojam līdzi kapitāla tirgus attīstībai, jo mums ir licence, kura ļauj emitēt obligācijas gan pašiem sev, gan mūsu klientiem. Kad mēs sakām "investīciju banka", kāda mēs gribam būt un kuras modeli attīstām, tad jāatceras, ka izsniedzamo kredītu apjoms vienmēr būs ierobežots ar kādu noteiktu slieksni bilancē. Savukārt iespēja palīdzēt saviem klientiem aizņemties kapitāla tirgū ir neierobežota jeb to ierobežo tikai pats tirgus pieprasījums. Tādēļ mums ir klienti, ar kuriem mēs strādājam par iespējamām obligāciju emisijām.   Ņemot vērā, ka tirgos pašlaik ir kritums, ieteiksiet kādam savam klientam šogad emitēt obligācijas? Redzēsim, kā attīstīsies situācija. Protams, pašlaik finanšu tirgi atrodas zināmā šoka stāvoklī. Tomēr viens ir skaidrs – izaugsme atkal būs, ekonomika atkal nonāks jaunā līdzsvara stāvoklī, un visiem tirgus spēlētājiem ir jādomā, kā savā darbības laukā to pēc iespējas ātrāk nodrošināt. Tieši, kad būs izdevīgi aizņemties finanšu tirgos, tagad ir ļoti grūti pateikt, bet viens ir skaidrs –finanšu tirgi pēc Covid-19 krīzes būs tikpat aktuāli kā pirms tās. Ja atgriežamies pie jautājuma par kādreizējo nerezidentu banku biznesa modeļu maiņu, ir redzams, ka ne visiem veicas labi un tirgū ir arī runas par banku pārņemšanu, apvienošanos. Jums kāds to ir piedāvājis? Ja runājam par ieguldījumiem mūsu kapitālā, tad, kā jau minēju, šādi piedāvājumi jau kādu laiku tiek izteikti regulāri. Bet tas īsti nesakrīt ar mūsu attīstības vīziju, kuru es iezīmēju jau iepriekš. Vietējo kapitāla banku priekšrocība ir tajā, ka tās pieder vietējai komandai un tās vada vietējā komanda. Tas dod labākas iespējas izprast vietējo uzņēmumu vajadzības un pieņemt lēmumus par viņiem pieejamo finansējumu. Ja mūsu uzņēmēji izmantos iespējas, kuras šī krīze radīs ārzemēs un attīstīs biznesu, tad zināma tirgus pārdale notiks, jo viņiem būs ļoti aktuālas tādas bankas, kuras spēs iedziļināties un sniegt atbalstu. Tirgus atrodas kustībā. Nekādas prognozes gan neizteikšu, jo tas ir katra spēlētāja paša lēmums, kā viņš redz tirgu. Vai jums būtu interese iegādāties Latvijā kādu citu banku? Mūsu interese ir atbalstīt Latvijas uzņēmējus, nodrošināt darba vietas un turpināt projektus. Tas ir mūsu virsmērķis. Veids, kā šo mērķi sasniegt, jau ir rīks. Mēs esam privāta banka un izskatām visas iespējas, kā sasniegt mūsu virsmērķi. Kā jūs pašlaik vērtējat sadarbību ar FKTK? Mēs ar FKTK esam regulārā un konstruktīvā dialogā. Pēdējie divi gadi bija ļoti intensīvi un katrs pa savam atšķīrās. Katrā sarežģītā procesā kaut kas notiek ātrāk, nekā mēs gaidījām, kaut kas lēnāk. Gan mūsu, gan FKTK fokuss bija vērsts uz kapitāla rādītājiem, jo mūsu interese ir kāpināt darbības apjomus, bet regulatora interese ir pārliecināties, ka visiem tirgus spēlētājiem ir atbilstoša apmēra kapitāls. Tādēļ es sadarbību ar FKTK vērtēju labi. Es arī gribētu uzteikt FKTK par to, kā notika komunikācija ar tirgus spēlētājiem par iniciatīvām, kuras Covid-19 krīzes dēļ tika pieņemtas Eiropas Centrālās bankas un Eiropas banku iestādes līmenī par to, kā klientiem piešķirt kredītbrīvdienas un uzreiz neuzskatīt kredītus ar kavētiem maksājumiem par sliktiem. Bija virkne nianšu, par kurām vairākas reizes nedēļā FKTK ar bankām komunicēja. Iecerēts, ka nākotnē FKTK varētu pievienot Latvijas Bankai. Kā jūs to vērtējat? Tas ir politiska līmeņa lēmums, un lai tas arī paliek politiķu ziņā.

Piedāvājam mazajiem un vidējiem uzņēmumiem saņemt atbalstu finansējuma piesaistei kapitāla tirgos

Baltic International Bank aicina mazos un vidējos uzņēmumus (MVU) pieteikties finansējuma piesaistei biržā Eiropas Savienības fondu atbalsta programmā “Atbalsts mazo, vidējo komersantu finansējuma piesaistei kapitāla tirgos”. Programmas mērķis ir palīdzēt MVU Latvijā piesaistīt finansējumu attīstībai caur kapitāla tirgiem,  dodot iespēju uzņēmumiem paaugstināt starptautisko konkurētspēju un veicināt kapitāla tirgus attīstību Latvijā. Šī ir pirmā šāda veida programma Baltijas reģionā. Banka piedāvā nodrošināt emisijas organizētāja pakalpojumus - izstrādāt parāda vērtspapīru noteikumus, sagatavot nepieciešamos dokumentus emisijas reģistrēšanai pilnvarotajās iestādēs,  emitenta sadarbību ar depozitāriju un biržu, kā arī nodrošināt tehnisko bāzi parāda vērtspapīru norēķinu veikšanai. Piedāvājam analītiskos un informatīvos materiālus finansējuma piesaistei, kā arī attiecību uzturēšanu ar investoriem gan emisijas sagatavošanas posmā, gan arī pēc obligāciju izlaišanas otrreizējā tirgū. Baltic International Bank Korporatīvo finanšu pārvaldes vadītājs Oto Davidovs norāda: “Kapitāla tirgus attīstība un uzņēmuma obligāciju emisija ir viens no ārējā finansējuma saņemšanas avotiem, kas jau daudzus gadus visā pasaulē tiek izmantota kā efektīva un izdevīga finansējuma piesaistīšanas alternatīva. Tas ir īpaši labs risinājums uzņēmumiem, kuru izaugsmes ambīcijas pārsniedz finansējuma piesaistīšanas iespējas, ko var piedāvāt bankas." Salīdzinot ar Rietumeiropu, Baltijas valstu kapitāla tirgus atrodas agrīnā  attīstības stadijā, tomēr jānorāda, ka pēdējā laikā tirgum ir raksturīga strauja izaugsme un obligāciju emisija kā uzņēmuma attīstības finansējuma instruments kļūst arvien populārāka.Oto Davidovs Atbalsta programma šī Eiropas Savienības fondu plānošanas perioda ietvaros tiks īstenota kā pilotprojekts, un kopējais sākotnēji pieejamais finansējums plānots 1 000 000 EUR apmērā, proti, 800 000 EUR akciju emisiju atbalstam un 200 000 EUR parāda vērtspapīru (obligāciju emisiju) atbalstam. Plānots, ka atklāts konkurss par finansējuma piešķiršanu tiks rīkots reizi ceturksnī. Programmu administrē Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA). Atbalstu varēs saņemt sekojošu sagatavošanas izmaksu segšanai: emisijas organizētāja (investīciju bankas) pakalpojumu izmaksām; prospekta vai vērtspapīru reģistrācijas dokumenta sagatavošanas izmaksām; padziļinātās izpētes (Due Diligence) izdevumiem; juridisko, finanšu, nodokļu, auditoru, sertificētu konsultantu konsultāciju izmaksām. Atbalsts MVU tiks sniegts granta veidā, sedzot 50% no attiecināmajām izmaksām, bet ne vairāk kā 100 000 EUR vienam pretendentam akciju emisijas gadījumā un ne vairāk kā 20 000 EUR parāda vērtspapīru (obligāciju) emisijas gadījumā.

Ievērojami pieaug vietējā kapitāla banku loma uzņēmējdarbības atbalstā

Pašlaik ir grūti prognozēt Covid-19 pandēmijas ilgumu un apjomu, bet jau tagad ir skaidrs, ka tas ietekmēs ekonomikas tempu un tautsaimniecības izaugsmi. Ja 2009. gada krīze bija patēriņa un finanšu krīze, šī, visdrīzāk, ir gan patēriņa, gan pieprasījuma, gan sociālā un psiholoģiskā krīze, tāpēc tās patieso ietekmi varēsim novērtēt tikai pēc ilgāka laika. Vietējās kapitāla bankas kā atbalsta mehānisms Lai gan kopējās sekas prognozēt šobrīd ir grūti, atbalsts uzņēmējiem ir nepieciešams jau šodien, jo vairākas nozares, piemēram, tūrisms, viesnīcu darbība, izklaides pasākumi, ir praktiski apstājušās, izraisot ķēdes reakciju, tādējādi mazinās darba apjoms arī citās nozarēs un patēriņš. Turklāt jāsaprot, ka arī pēc krīzes beigām vēl kādu laiku ekonomikā saglabāsies piesardzība, iedzīvotājiem rūpīgāk plānojot tēriņus un izvairoties no patēriņa pārmērībām. Jau tagad ir vērojams izteikts tirdzniecības kritums, ko nosaka gan mazumtirdzniecības sarukums, gan iedzīvotāju ienākumu un patēriņa redzama samazināšanās, neskatoties uz pieaugumu pārtikas nozarē. Daudziem dažādu nozaru uzņēmumiem (ne tikai tiem no tieši skartajām nozarēm) šobrīd ir problēmas ar naudas plūsmu un saistību izpildi, apdraudot pat uzņēmumu maksātspēju. Kā neradīt būtisku tautsaimniecības kapacitātes samazinājumu?   Galvenie, protams, ir Latvijas valdības atbalsta pasākumi, lai mazinātu ietekmi uz krīzi. Papildu talkā var nākt vietējā kapitāla bankas, piemēram, Baltic International Bank un citas, izsniedzot kredītus, lai atbalstītu vietējos uzņēmējus un tautsaimniecību kopumā. Vietējā kapitāla banku bizness ir vērā ņemama Latvijas ekonomikas sastāvdaļa, un, ievērojot specializāciju, tām ir iespēja vairāk strādāt ar katru klientu padziļināti. Turklāt jau 2019. gada nogalē vietējā kapitāla bankas informēja par iespēju kreditēt Latvijas ekonomiku 2020. gadā vairāk nekā 200 miljonu apmērā. Valsts atbalsta mehānismiem jādarbojas tā, lai naudas līdzekļi nonāktu līdz ekonomiskiem subjektiem – uzņēmumiem un privātpersonām. Kredītu brīvdienas palīdz pietaupīt naudas plūsmu, bet jauna nauda uzņēmumiem aizdevumos, var tikt izsniegta caur bankām, bankām piesaistot valsts/ALTUM garantijas.  Vietējā kapitāla bankas šobrīd ir labā formā Jau iepriekšējos pāris gados vietējā kapitāla bankas uzsāka būtiskas izmaiņas savā biznesā, realizējot kardinālas pārmaiņas un skaidri definējot jaunus mērķus. Katra banka ir atradusi savu nišu finanšu tirgū un veiksmīgi apkalpo Latvijas un Eiropas valstu uzņēmējus un privātpersonas.   Baltic International Bank ir gatava pildīt savu lomu kā spēcīga vietējā kapitāla banka. Bankai izdevies būtiski kāpināt vietējo Latvijas uzņēmēju interesi par Bankas piedāvātājiem pakalpojumiem un arī palielināt vietējo klientu skaitu Bankā. Pieaug vietējo klientu uzticība mūsu sniegtajiem pakalpojumiem, jo pēc konta atvēršanas klienti pakāpeniski palielina savu aktivitāti un ieņem arvien lielāku proporciju Bankas portfelī. 2019. gada beigās pusi no Bankas aktīvajiem klientiem veidoja Latvijas privātpersonas vai juridiskās personas. Aizvadītais gads mūsu Bankai  ir bijis rekordgads bruto ienākumu ziņā - kopējie pamatdarbības ienākumi palielinājās par 1,5%, sasniedzot 14,14 miljonus eiro (2018. gadā: 13,92 milj. eiro). 2019. gada 4. ceturksnī turpinājām īstenot izvēlēto biznesa stratēģiju - kļūt par stipru investīciju banku un parādīt stabilu sniegumu. Banka ir palielinājusi tīro komisijas ienākumu par 2,1% salīdzinājumā ar šo pašu periodu iepriekšējā gadā, un samazinājusi saimnieciskās darbības izmaksas. Savukārt pārvaldīšanā esošo aktīvu apjoms sasniedzis 81 miljonu eiro, kas ir par 8% vairāk nekā 2018. gada beigās. Ar akcionāru atbalstu Banka ir stiprinājusi Bankas bilanci, sasniedzot augstu kopējā kapitāla rādītāju, jo 2020. gada martā Bankas pirmā līmeņa pašu kapitāla rādītājs sasniedza 15,21%, kamēr kopējais pašu kapitāla rādītājs – 18,32%, kas būtiski pārsniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteiktās pašu kapitāla prasības un izpildītu Kredītiestāžu likumā noteikto kopējo kapitāla rezervju prasību. Riskus samazinoša pieeja riskantā un mainīgā laikā 2018. un 2019. gadā vietējā kapitāla bankas ir paveikušas lielu darbu risku samazināšanas jomā: atbilstoši mūsdienu prasībām bankas ir atteikušās no augsta riska klientu apkalpošanas, investējušas ievērojamus līdzekļus klientu un to darbības pārbaudēs. Baltic International Bank regulāri novērtē darbības atbilstības riska līmeni un nodrošina riska līmeņa minimizēšanu, nosakot riska mazināšanas pasākumus un veicot preventīvas darbības atbilstības nodrošināšanai. Vietējai ekonomikai šobrīd vairāk nekā jebkad ir nepieciešami stipri uzņēmumi, kas ir gatavi atbalstīt arī citus tirgus dalībniekus. Uzskatu, ka vietējā kapitāla bankas ir gatavas cītīgi strādāt, lai veicinātu arvien plašāku finansējuma un bankas pakalpojumu pieejamību vietējiem uzņēmējiem, un tam jānotiek ar valsts atbalsta mehānismu palīdzību. Šis ir sadarbības laiks, kad kopīgā, solidārā un vienotā darbā varam mazināt krīzes ietekmi uz mūsu valsts tautsaimniecību.

Izmaiņas valūtas konvertācijas darījumu organizēšanā

Informējam, ka saskaņā ar Latvijā izsludināto ārkārtas stāvokli, Baltic International Bank nosaka izmaiņas valūtas konvertācijas darījumu organizēšanā, lai nodrošinātu šo darījumu nepārtrauktību. Sākot ar 27.martu visi valūtas konvertācijas darījumi no klientiem tiks pieņemti tikai Baltic International Bank internetbankā, platformā “@MAILUS.LV” vai sazinoties ar savu personīgo baņķieri. Pateicamies par to, ka saviem finanšu risinājumiem izvēlaties Baltic International Bank un augstu vērtējam mūsu līdzšinējo sadarbību un jūsu izrādīto uzticību mūsu Bankai! Aicinām šajā izaicinājumu pilnajā laikā solidarizēties, sociāli distancēties, būt saprotošiem un atbildīgiem, lai pasargātu viens otru un sabiedrību kopumā!

Latvijas Nacionālajā bibliotēkā atklāta izstāde “Dzimtas grāmata”

8. janvārī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā tika atklāta izstāde “Dzimtas grāmata”, kurā atspoguļotas 12 Latvijas ģimeņu literārās relikvijas. To vidū atrodami dzimtas pētījumi, nošu grāmata, bērnības atmiņu pieraksti, Latvijas vēsturē zīmīgu cilvēku atmiņas un citas vērtīgas laika liecības. Ceļojošā izstāde veidota lasīšanas veicināšanas projekta “Bibliotēka” ietvaros un turpmākos mēnešos būs apskatāma arī Liepājas latviešu biedrības namā un Latgales vēstniecībā GORS. Izstāde veidota ar mērķi rosināt diskusiju par ģimenisko vērtību saglabāšanu Latvijā un apmeklētājiem sniedz iespēju iepazīties ar 12 grāmatām, kas atklāj emocionālus Latvijas dzimtu stāstus un savieno paaudzes cauri laikiem. Izstādes atklāšanu apmeklēja gan tās dalībnieki, gan lūgtie viesi, tajā skaitā tādi sabiedrībā zināmi cilvēki kā Zbigņevs Stankevičs, Kārina Pētersone, Einars Repše, Ramona Umblija u.c. Valsts esam mēs – Latvijas ģimenes un dzimtas. Paaudžu paaudzēs Latvijā informācijas nesējs ir bijusi grāmata – tā ļauj nodot uzkrāto dzīvesziņu bērniem un mazbērniem. Valērijs Belokoņs   "Katrs domājošs cilvēks apzinās literatūras un grāmatu nozīmi personības izaugsmē, rakstura veidošanā, kā arī saprot lasīšanas emocionālo un profesionālo vērtību. Tāpēc esmu ārkārtīgi priecīgs un pateicīgs par iespēju, ko mums sniedz šīs dzimtas, – sastapties ar viņu paaudzēs krāto mantojumu, ieskatīties likteņu līkločos, domās un norisēs. Šī mūsu bankai ir ļoti nozīmīga un tuva izstāde, jo skar vienu no svarīgākajiem Baltic International Bank sabiedrības atbalsta virzieniem, proti, literatūru,” savu komentāru par izstādes nozīmību sniedz “Baltic International Bank” galvenais akcionārs, ilggadējais latviešu literatūras mecenāts Valērijs Belokoņs. Darbs pie izstādes veidošanas ildzis vairāk nekā pusgadu. Pēc tam, kad konkursa kārtībā izvēlēti izstādes dalībnieki – dzimtas no visas Latvijas –, projekta komanda strādājusi pie katras ģimenes stāsta ietērpšanas mūsdienīgi estētiskā formā. Par katru dzimtu tapis video stāsts, kuru iespējams noskatīties, noskenējot QR kodu uz ekspozīcijas stendiem. Savukārt, sadarbībā ar mākslinieci Tatjanu Raičiņecu katrai grāmatai izveidota unikāla vizualizācija, atspoguļojot tās saturu attēla formātā. “Mūsdienu digitālajā laikmetā iesaistīt jaunāko paaudzi un bērnus grāmatu lasīšanā paliek aizvien grūtāk, tāpēc mums ir svarīgi paraudzīties uz grāmatu pasauli ar jaunu, citādu skatījumu. Pacelt grāmatu jaunā līmenī, ļaujot grāmatai kļūt par vēsturiskas dzīvesziņas fragmentu, dzīvesstāstu un likteņu spoguli, dzimtas līdzgaitnieku un izziņas avotu nākamajām paaudzēm. Bērns parasti ir kā spogulis, kas atdarina pieaugušos. Redzot viņu interesi par grāmatām un literatūru, arī bērns lasīs grāmatas, turklāt tas notiks dabiski, bez piespiešanas vai pamudinājuma. Ļoti svarīgi, ka dzimtas grāmatu izpēte, izziņa palīdz pievērst literatūrai un lasīšanai jaunus cilvēkus, bērnus, jauniešus, kuriem šīs grāmatas ļauj gan uzzināt savu vectētiņu piedzīvojumus, gan arī iepazīt lasīšanas burvību,” pasākumā minēja projekta “Bibliotēka” vadītāja Laima Zēmele.  "Dzimtas grāmata" - 12 ģimeņu stāsti, sižets LTV. "Dzimtas grāmata" - izstāde par 12 ģimeņu literārajām relikvijām, sižets TV3. Vairāk informācijas par izstādi “Dzimtas grāmata” projekta “Bibliotēka” mājas lapā: www.manabiblioteka.lv un sociālo tīklu profilos Instagram, Facebook un Twitter (@manabiblioteka). “Baltic International Bank” ir literatūras mecenāts, kas jau ilgus gadus atbalsta Latvijas literatūrā svarīgus notikumus un izdevumus. Ikgadējs Latvijas literatūras gada balvas atbalstītājs. Šobrīd viens no aktuālākajiem literatūras atbalsta projektiem ir unikālā izdevuma “Dzimtu ģerboņi mūsdienu Latvijā” (2020) izdošana. Grāmata tiek radīta sadarbībā ar LR Kultūras ministriju un izdota lasīšanas un rakstīšanas veicināšanas projekta “Bibliotēka” ietvaros.

Vietējā kapitāla bankas Latvijas ekonomikā gatavas ieguldīt 220 miljonus eiro

Pārmaiņas Latvijas banku nozarē, pastiprināta starptautisko organizāciju uzmanība, un šī brīža aktuālie izaicinājumi ir radījuši nepieciešamību Latvijas bankām nopietni pārstrukturēt jau esošus un meklēt jaunus attīstības modeļus. Īsā laikā šos uzdevumus veiksmīgi izpildīja mazās mobilās bankas ar vietējo kapitālu, kurām izdevās atrast savu nišu finanšu tirgū un pierādīt savu nepieciešamību Latvijas ekonomikai. Individuāla pieeja Kā Latvijas Finanšu asociācijas stratēģiskās attīstības komitejas līdzpriekšsēdētājs vēlos uzsvērt, ka kreditēšana un investēšana Latvijas biznesā kļūst par vietējā kapitāla banku prioritāti. Zināšanas un izpratne par vietējo uzņēmējdarbības vidi ļauj tām būt cieši saistītām ar valsts ekonomiku. Šādas bankas ir prognozējamas, to akcionāru vārdi ir zināmi sabiedrībai, tās aktīvi iesaistās Latvijas sabiedriskajā dzīvē un ir ieinteresētas saglabāt savu stabilitāti ilgtermiņā. Jau 2020.gadā trīs vietējā kapitāla bankas – Baltic International Bank, BlueOrange Bank un Signet Bank – ir gatavas nodrošināt 220 miljonus eiro aizdevuma līdzekļu veidā Latvijas tautsaimniecības attīstībai. Šis skaitlis aug ar katru gadu. 2018.gadā minētās bankas izsniedza aizdevumus vietējiem uzņēmumiem 61 miljona eiro apmērā, savukārt 2019.gadā prognozētā summa ir 170 miljoni eiro. Ja mūsu trīs banku sadarbība izrādīsies veiksmīga, mēs veidosim vienotu platformu kreditēšanai vietējiem uzņēmumiem. Turklāt finansējumu var piesaistīt, izmantojot citus ieguldītājus vai citus veidus, piemēram, vērtspapīru emisiju. Atšķirībā no lielajām bankām, kurām ir liela klientu plūsma un kuras ne vienmēr spēj apkalpot visus un iedziļināties viņu jautājumos, mums ir iespēja strādāt ar katru uzņēmēju individuāli un padziļināti pievērst uzmanību viņu problēmām. Tie ir godkārīgi cilvēki, mūsu ekonomikas dzinējspēks un viņi ir jāatbalsta. Kas to darīs, ja ne mēs? Raksts žurnālā "Otkritij gorod”, novembris, 2019. *Pilnu rakstu var lasīt krievu un angļu valodā. Raksts “Открытый город” ar Viktoru Bolbatu. (RU)

Baltic International Bank nosvin pirmās kārtas Spāru svētkus vērienīgajam renovācijas projektam – Kalēju Kvartāls

Piektdien, 8. novembrī svinīgā pasākumā tika svinēti AS Baltic International Bank vērienīgā renovācijas un rekonstrukcijas projekta – Kalēju Kvartāla pirmās kārtas Spāru svētki, pabeidzot nozīmīgu būvniecības darbu posmu – nesošo konstrukciju stiprināšanu un jumta konstrukcijas. Kalēju Kvartāls ir Vecrīgas kvartāls starp Kalēju ielu un Vecpilsētas laukumu, kur tiek atjaunots piecu ēku komplekss. Šobrīd ir noslēdzies pirmais projekta posms – atjaunotas divas vēsturiskās ēkas –  Baltic International Bank jaunās darba telpas. Mēs augstu novērtējam un pateicamies būvniekiem par paveikto darbu un esam pārliecināti, ka šī vērienīgā kvartāla rekonstrukcijas rezultātā Rīgas pilsēta iegūs vēl vienu nozīmīgu apskates un atpūtas vietu, vietējie uzņēmēji biznesa telpas Vecrīgā un Banka biroja telpas. Viktors Bolbats   "Uzsvēršu, ka projekts tiek īstenots visaugstākajā kvalitātē ciešā sadarbībā ar uzraugošajām institūcijām, jo Baltic International Bank viena no pamatvērtībām ir pārmantojamība, tāpēc projekta īstenošanā kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai pievērsām vislielāko uzmanību, ko apstiprināja arī pieaicinātie eksperti, sniedzot pozitīvus atzinumus. Mēs vēlamies būt konkurētspējīgi darba tirgū, tāpēc jau šodien domājam, kā piesaistīt Bankai augstākā līmeņa profesionāļus. Redzam, ka jaunajai paaudzei darba vide un apstākļi ir viens no faktoriem, izvēloties savu darba dēvēju, tāpēc Kalēju kvartāla būs mūsdienīgam darbiniekam pielāgota darba vide,” lepojas Baltic International Bank Viktors Bolbats. Pasākuma viesiem bija iespēja doties ekskursijā pa renovētajām Kalēju Kvartāla ēkām arhitektu Ivara Šļivkas un Jura Šūpola vadībā. Prezentējot viesiem paveikto būvniecības un tehnisko darbu jomā, kā arī ēkas vēsturisko liecību saglabāšanā, arhitekts Ivars Šļivka uzsvēra, ka Kalēja Kvartāla renovāciju raksturo ilgtspējīgi risinājumi, kas īstenoti kultūrvēsturisko ēku atjaunošanas principu ietvarā un atbilstoši visiem normatīvajiem aktiem un noteikumiem, kuri nosaka būvdarbu veikšanu Rīgas vēsturiskajā centrā. “Spāru svētki ir svarīgs atskaites punkts, kas parāda, ka darbi virzās uz priekšu kā plānots. Brīdis, kad varam novērtēt paveikto. Šobrīd Kalēju Kvartālā tiek atjaunotas divas vēsturiskās ēkas, pēc to nodošanas ekspluatācijā tiks  turpināts darbs pie pārējām trim. Šajās divās ēkās esam paveikuši gan tehniskos, gan celtniecības darbus lielos apjomos, gan veikuši arī kultūrvēsturisko restaurāciju. Lai saglabātu ēku vēsturiskās liecības, restaurēti arī divi kultūrvēsturiski vērtīgi un krāšņi objekti. Atjaunots 1593. gada valsts mākslas piemineklis – Epitāfija, kuru paredzēts iekļaut Rīgas ievērojamāko apskates objektu vidū. Jaunu izskatu atguvusi arī skaista, vēsturiska krāsns,” uzsver Nekustamo īpašumu attīstības projektu vadītāja Irīna Armanova, atzīmējot, ka viss ēku komplekss tiek projektēts ar īpaši energoefektīviem risinājumiem, kas Vecrīgā ir liels izaicinājums, tāpat izbūvēti arī jauni inženiertīkli. Pēc pārbūves palielināsies telpu kopējā platība, jo ir pārplānotas telpas esošajos stāvos un piebūvēti vēl divi jauni stāvi – sestais un septītais stāvs. 2020. gada martā 90 no 220 Baltic International Bank darbinieki varēs pārcelties uz jaunajām telpām Kalēju Kvartāla renovētajās ēkās, kas aprīkotas atbilstoši modernas darba vides principiem un sasaucas ar Bankas īstenoto ESG (Environmental. Social. Governance) pieeju, kas papildu vides saudzēšanai un labai pārvaldībai paredz arī korporatīvās sociālās atbildības principu īstenošanu augstākajā līmenī un rūpes par darbiniekiem, sniedzot tiem iespēju strādāt progresīvā nākotnes birojā. Par Kalēju Kvartālu Būvniecība tika uzsākta 2018. gadā, visā vērienīgā projekta norises laikā paralēli būvniekiem strādā arī arheologi. Kvartāla izveidē kopumā tiks ieguldīti aptuveni 12 miljoni eiro. Projektu paredzēts pabeigt 2022. gada. Projekta mērķis ir izveidot publiski pieejamu senās Rīgas kvartālu, kurā būs apskatāmas un aptaustāmas vēsturiskās liecības par pilsētas veidošanos šajā vietā deviņu gadsimtu garumā. Kultūrvēsturiskais mantojums te tiks apvienots ar pievilcīgu darba vidi Baltic International Bank darbiniekiem. Kvartāls atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa "Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs", UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma vietas "Rīgas vēsturiskais centrs" un valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļa "Vecrīgas arheoloģiskais komplekss" teritorijā. Gar kvartāla malu pie Kalēju ielas ir saglabājušās Rīgas aizsardzības mūra paliekas (~1200. gads). Revitalizētais kvartāls pēc rekonstrukcijas sastāvēs no divām galvenajām funkcionālajām zonām. Tirdzniecības galerijas jeb pasāžas aizņems ēku apakšējos trīs stāvus, 1. stāvā būs Naudas muzejs, augšējos stāvos atradīsies Baltic International Bank biroju telpas. Kvartālā būs augsta līmeņa restorāns, iekšpagalmā izbūvētajā ātrijā būs vieta nelielām izstādēm un koncertiem. Darbus īsteno arhitektu birojs SIA “Ivara Šļivkas birojs” un būvuzņēmējs SIA “Ramej Construction”. Darbi tiek īstenoti atbilstoši SIA “Ivara Šļivkas birojs” izstrādātajam būvprojektam. Būvdarbus veic būvuzņēmējs SIA “Ramej Construction” un  būvuzraudzību nodrošina  no būvdarbu veicēja un būvprojekta izstrādātāja neatkarīgs starptautisks uzņēmums SIA “TUV NORD Baltik”.

Valērijs Belokoņs: Tas, vai mūsu nācija pastāvēs vēl pēc 200 gadiem, ir atkarīgs no literatūras

Baltic International Bank galvenais akcionārs, ilggadējs latviešu literatūras mecenāts, Valērijs Belokoņs, kurš darījis iespējamu arī šobrīd aktuālo lasīšanas veicināšanas projektu “Bibliotēka”, uzskata, ka literatūras nozares pastāvēšana ir būtiska visai mūsu nācijai. Lai latviešu kultūra un valoda varētu turpināties, ir jāpastāv literatūrai. Ko gan vēl mēs atstājam bez valodas? Mēs atstājam savas tautas domas. Ja mēs pazaudēsim vārdu, mēs pazaudēsim domu. Tāpēc ir jāizdod grāmatas – lai mēs saglabātu lielu, pabeigtu, filozofisku domu.Valērijs Belokoņs Intervijā, kas šomēnes publicēta kā septītā video stāstu sērijā “Bibliotēka”, Valērijs Belokoņs ļauj ieskatīties savā privātajā bibliotēkā un atklāj savu personīgo motivāciju atbalsta sniegšanai. Grāmatās ir viss nepieciešamais mūsu dzīvei un mūsu dvēseles dzīvei. Atbalstīt grāmatas man ir dzīves un dvēseles pieprasījums. Cilvēks var atbalstīt literatūru tikai tad, ja viņš to saprot, un viņam tā ir nepieciešama. Nav tā, ka literatūra nāktu ar izstieptu roku.Valērijs Belokoņs Mecenāts pauž arī savu skatījumu uz literatūras lomu latviešu valodas saglabāšanā. “Mēs pašreiz esam situācijā, kad ir nepieciešams saglabāt savu valodu un kultūru. Uzskatu, ka šobrīd mēs to darām , un to noteikti vajag turpināt.” Vēl intervijā Baltic International Bank galvenais akcionārs caur smiekliem, un vienlaikus ļoti nopietni norāda, ka visas atbildes uz jautājumiem ir atrodamas grāmatās. “Mūsdienās cilvēki domā, ka visas atbildes ir atrodamas Google, man nāksies viņus apbēdināt, jo tā nav. Visas atbildes ir grāmatās,” viņš saka. Skatīties pilnu interviju Pilnu video interviju ar Valēriju Belokoņu iespējams noskatīties projekta “Bibliotēka” mājas lapā www.manabiblioteka.lv. Turpat skatāmas arī sešas līdz šim publicētās intervijas – ar rakstniekiem Noru Ikstenu un Māri Bērziņu, Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskapu-metropolītu Zbigņevu Stankeviču, Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktoru Andri Vilku, LNB Atbalsta biedrības direktori Kārinu Pētersoni un  bijušo Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu. Tuvāko mēnešu laikā plānots publicēt arī intervijas ar dzejnieku un tulkotāju Uldi Bērziņu, latviešu mākslas vēsturnieku un heraldikas speciālistu Imantu Lancmani un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Etnogrāfijas nodaļas vadītāju Sanitu Stinkuli. Projektu “Bibliotēka” veido “Baltic International Bank” – ilggadējs latviešu literatūras mecenāts. Iniciatīva “Bibliotēka” aicina atklāt sabiedrībai stāstus par literatūras nozīmi cilvēku dzīvēs, stāstus par personīgajām bibliotēkām, to saturu, kā arī emocionālo un profesionālo vērtību. Latviešu literatūras attīstība ir viens no “Baltic International Bank” ilggadējiem sabiedrības atbalsta virzieniem. Vadoties no pārliecības, ka savas valsts kultūras un vēstures pārzināšana ir katras tautas nacionālās identitātes pamatā, “Baltic International Bank” finansiāli atbalsta nacionālas nozīmes grāmatu izdošanu un literatūras projektu īstenošanu.

Visas ziņas
KLIENTU APKALPOŠANA

(+371) 6700 0444

9:30 - 17:00

Pirmdiena - Piektdiena

pēc Latvijas laika GMT +02:00

KĻŪT PAR KLIENTU

Aicinām izvēlēties Jums ērtāko pakalpojumu saņemšanas veidu.

Uzzināt vairāk Arrow blue