Informācijas atklāšana

Akciju sabiedrība "Baltic International Bank" informāciju par Bankas darbībai piemītošajiem riskiem, risku pārvaldīšanas mērķiem, metodēm un politikām, kā arī par pašu kapitāla prasībām un iekšējā kapitāla pietiekamību iekļauj Bankas finanšu pārskatos un publisko to saskaņā ar Latvijas Republikas Kredītiestāžu likumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apstiprināto Informācijas atklāšanas noteikumu un citu saistošu normatīvo aktu prasībām.

Saskaņā ar „Kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa politiku” AS „Baltic International Bank” (tālāk tekstā – Banka) veic kapitāla pietiekamību novērtēšanu.

Bankas kapitāla pietiekamības novērtēšanas mērķis ir uzturēt kapitāla apmēru tādā līmenī, lai nodrošinātu visu Bankai piemītošo būtisko risku segšanu, kā arī nodrošināt, ka Bankas kapitāls būtu pietiekams zaudējumu segšanai iespējamu nelabvēlīgu notikumu iestāšanās gadījumā.

Banka novērtē kapitāla pietiekamību Bankai piemītošo risku segšanai, izmantojot pieeju “Pirmais pīlārs +”. Saskaņā ar šo pieeju risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmērs tiek noteikts, par pamatu ņemot regulējošās minimālās kapitāla prasības, kurām papildus tiek pieskaitītas kapitāla prasības, kas saskaņā ar Bankas iekšējo novērtējumu nepieciešamas pārējo Bankas darbībai būtisko risku segšanai.

Nosakot risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru, Banka novērtē visus tās darbībai piemītošos būtiskos riskus:

• riski, kuriem noteiktas regulējošās minimālās kapitāla prasības;
• riski, kuriem nav noteiktas regulējošās minimālās kapitāla prasības.

Tāpat Banka novērtē iespējamu nelabvēlīgu notikumu ietekmi uz Bankas kapitālu.

Risku, kuriem noteiktas regulējošās minimālās kapitāla prasības, segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra noteikšanai Banka izvērtē, vai regulējošo minimālo kapitāla prasību ievērošana nodrošina, lai Bankas kapitāls būtu pietiekams visu ar šiem riskiem saistīto iespējamo zaudējumu segšanai. Šim nolūkam Banka novērtē:

• kredītrisku;
• tirgus risku;
• operacionālo risku.

Aprēķinot nepieciešamā kapitāla apmēru saskaņā ar regulējošajiem minimālajiem kapitāla prasībām Banka piemēro šādas metodes:
•    kredītriska kapitāla prasībām – standartizēto pieeju;
•    tirgus riska kapitāla prasībām – standartizēto pieeju;
•    operacionālā riska kapitāla prasībām – pamatrādītāja pieeju.

Riska pakāpes noteikšanai Banka izmanto Moody’s Investors Service piešķirtos kredītreitingus.

Kredītriska mazināšanai Banka piemēro fondēto un nefondēto kredīta aizsardzību.

Fondētajai kredīta aizsardzībai Banka izmanto:

·         bilances posteņu savstarpēju ieskaitu, kas attiecas tikai uz Bankas un tās darījuma partnera savstarpējo naudas līdzekļu atlikumu ieskaitu (t.i. kredīti un depozīti);

·         finanšu nodrošinājuma vienkāršo metodi.

Netirdzniecības portfeļa kredītriska mazināšanas metodes piemērošana.

Tūkst.LVL

	Centrālās valdības vai centrālās bankas	Reģionālās vai vietējās valdības	Iestādes	Komercsa biedrības	Kavētie riska darījumi	Augsta riska kategorijas riska darījumi	Citi posteņi
Riska darījumu kopsumma (bilances un ārpusbilances posteņi) pirms riska mazināšanas metodes piemērošanas	21786	10872	108187	64292	8941	351	30904
Riska darījumu kopsumma, kuru veido savstarpējo prasījumu ieskaits (netting)				1513			369
Riska darījumu kopsumma, kas ir segta ar galvojumiem vai kredīta atvasinātajiem instrumentiem		10872			2967
Riska darījumu kopsumma ir segta ar piemērotu finanšu nodrošinājumu
Riska darījumu kopsumma pēc riska mazināšanas metodes piemērošanas	21786	0	108187	59812	8941	351	30535

Risku, kuriem nav noteiktas regulējošās minimālās kapitāla prasības, segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra noteikšanai Banka nosaka tās iespējamos zaudējumus, kas var rasties šādu darbībai būtisko risku rezultātā. Šim nolūkam Banka analizē:

• koncentrācijas risku;
• procentu likmju risku netirdzniecības portfelī (šī riska mērīšana tiek veikta reizi pusgadā);
• likviditātes risku;
• NILL/TF risku;
• pārējos bankas darbībai piemītošos būtiskos riskus.

Lai izvērtētu iespējamu nelabvēlīgu notikumu ietekmi uz Bankas kapitāla apmēru, Banka veic scenāriju analīzi, t.sk. stresa testēšanu. Banka nosaka kapitāla rezervi, lai nodrošinātu, ka Bankas kapitāls ir pietiekams iespējamu nelabvēlīgu notikumu iestāšanās gadījumā, kā arī lai nodrošinātu, ka Bankas kapitāls ir pietiekams visa ekonomiskā ciklā laikā.

Kopējo nepieciešamā kapitāla apmēru Banka nosaka, summējot visus riskus, kuriem Banka nosaka kapitālu tās kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesā, segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru un kapitāla rezervi. Banka tās darbības plānošanas ietvaros veic kapitāla plānošanu vismaz turpmākajiem trim gadiem.

Kapitāla pietiekamības rādītāja aprēķins par stāvokli uz 31/12/2012 (tūks. LVL)

Pozīciju nosaukums	Grupa	Banka
Pašu kapitāla pirmā līmeņa elementi
Apmaksātais pamatkapitāls	20 772	20 772
Rezerves kapitāls	545	545
Iepriekšējo gadu revidētā nesadalītā peļņa	1690	1674
Kārtējā darbības gada revidētā peļņā	437	394
Nemateriālie aktīvi	-3 213	-3 213
Tiesību aktos noteiktais specifiskais pirmā līmeņa kapitāla samazinājums	-13	-13
Peļņa no ieguldījumu īpašuma pārvērtēšanas	-706	-366
Pašu kapitāla pirmā līmeņa elementi kopā	19 512	19 793
Pašu kapitāla otrā līmeņa elementi
Subordinētais kapitāls (saskaņā ar FKTK prasībām)	2 662	2 662
Tiesību aktos noteiktais specifiskais otrā līmeņa kapitāla samazinājums	-13	-13
Pašu kapitāla otrā līmeņa elementi kopā	2 649	2 649
Pašu kapitāls kopā	22 161	22 442
Bankas portfeļa kredītriska kapitāla prasība, t.sk. riska darījumu kategoriju sadalījumā:	9 333	9 333
Centrālās valdības vai centrālās bankas	22	22
Iestādes	1 913	1 914
Komercsabiedrības	4 357	4 472
Kavētie riska darījumi*	1 056	1 056
Augsta riska kategorijas riska darījumi	42	42
Citi posteņi	1 970	1 827
Tirgus risku kapitāla prasība	332	332
Operacionālā riska kapitāla prasība	1 251	1 248
Kapitāla prasību kopsumma	10 943	10 912
Kapitāla pietiekamības rādītājs	16,20%	16,45%

*kavētie riska darījumi – riska darījumi, kuru atmaksas termiņš ir kavēts vairāk par 90 dienām

Novērtējot kapitāla pietiekamību pēc stāvokļa uz 31/12/2012 tika secināts, ka Bankas kapitāls ir pietiekams visu Bankas darbībai piemītošo būtisko risku segšanai.

Zemāk ir norādīta atsevišķa informācija par kredītiem.

 Kredītu ģeogrāfiskais sadalījums

			Koncerns
	Kredīti	Speciālie uzkrājumi	Neto kredīti
	31.12.2012	31.12.2012	31.12.2012
	LVL	LVL	LVL
Latvijas rezidentiem	26 094 484	(2 696 593)	23 397 891
Citu ES valstu rezidentiem	20 705 760	(427 524)	20 278 236
ESAO dalībvalstu, kuras nav ES dalībvalstis, rezidentiem	5 891 040	(259 539)	5 631 501
NVS valstu rezidentiem	3 079 902	(117 754)	2 962 148
Сitu valstu rezidentiem	9 696 347	(191 144)	9 505 203
	65 467 533	(3 692 554)	61 774 979
			Banka
Latvijas rezidentiem	27 771 445	(2 975 071)	24 796 374
Citu ES valstu rezidentiem	20 705 760	(427 524)	20 278 236
ESAO dalībvalstu, kuras nav ES dalībvalstis, rezidentiem	5 891 040	(259 539)	5 631 501
NVS valstu rezidentiem	3 079 902	(117 754)	2 962 148
Сitu valstu rezidentiem	9 696 347	(191 144)	9 505 203
	67 144 494	(3 971 032)	63 173 462
Kredītu portfeļa analīze pa tautsaimniecības sektoriem
			Koncerns
	Kredīti	Speciālie uzkrājumi	Neto kredīti
	31.12.2012	31.12.2012	31.12.2012
	LVL	LVL	LVL
Tirdzniecība	25 509 740	(922 893)	24 586 847
Nekustamie īpašumi	14 208 409	(1 937 758)	12 270 651
Finanses	9 291 516	(274 190)	9 017 326
Ražošana	1 747 661	-	1 747 661
Informācijas un komunikācijas pakalpojumi	1 593 029	-	1 593 029
Enerģētika	1 061 468	-	1 061 468
Pārējās nozares	1 899 107	(79 480)	1 819 627
Kredīti privātpersonām	10 156 603	(478 233)	9 678 370
	65 467 533	(3 692 554)	61 774 979
			Banka
Tirdzniecība	25 509 740	(922 893)	24 586 847
Nekustamie īpašumi	15 885 370	(2 216 236)	13 669 134
Finanses	9 291 516	(274 190)	9 017 326
Ražošana	1 747 661	-	1 747 661
Informācijas un komunikācijas pakalpojumi	1 593 029	-	1 593 029
Enerģētika	1 061 468	-	1 061 468
Pārējie	1 899 107	(79 480)	1 819 627
Kredīti privātpersonām	10 156 603	(478 233)	9 678 370
	67 144 494	(3 971 032)	63 173 462

Plašāka informācija ir pieejama Bankas gada pārskatā, sadaļā Bankas darbības pārskati.